Latvju raksti un īsta vilna: jaunieši Pļaviņu novadā nodarbina omītes  (59)

Studenti iesaistījušies sacensībās "Radām novadam", kuru laikā viņiem jārada Pļaviņu novadam pēc iespējas augstāks ekonomiskais pienesums.

Līdz idejai par sirmgalvju adītiem cimdiem Rīgas Ekonomikas augstskolas students Oto nonācis, pateicoties māsai, kura kādā no sociālajiem tīkliem bija ievietojusi fotogrāfiju ar vecmāmiņas adītiem cimdiem. Fotogrāfijas pavadošais teksts vēstīja, ka cimdiņi tiek pārdoti par "samērā mazām naudiņām, lai vecmāmiņa varētu atļauties jaunu dziju". "Manai vecmammai ļoti patīk adīt, bet viņai visu laiku jātērē nauda dzijai, jo viņa tos cimdus izdāļā," skaidro Oto, piebilstot, ka visi radi jau vairākās paaudzēs ir nodrošināti ar adījumiem, pateicoties vecmāmiņai.

Pēc fotogrāfijas pamanīšanas Oto zvanījis māsai, norādot, ka vajag citu fotogrāfiju, jāuztaisa iepakojums un jāuzliek cita cena, tad būs labs produkts, nedaudz ironiski atceras jaunietis. Jau vakarā, sēžot pie galda, dzerot kafiju un pļāpājot, sapratis, ka ideja ir laba. Drīz pēc tam arī izdzirdējis konkursa "Radām novadam" uzsaukumu un pieteicies, lai gan vēl nebija pārliecināts, vai projektā vajag realizēt tieši šo ideju.

No Latvijas aitām un vecmammu rokām līdz pārliecinošam dizainam

Līdz šim jaunieši uzņēmumam "Paaris" ir piesaistījuši trīs omītes, kas ada cimdus no Latvijā ražotām dzijām no Pāces vilnas fabrikas. Tā ražota no 100% Latvijas aitu vilnas. Izmantojot senas ražošanas iekārtas, uzņēmums veic pilnu vilnas pārstrādes procesu, kā arī dzijā netipiski daudz saglabāts lanolīns, kas nodrošina to, ka dzija silda.

Jaunieši atklāj, ka uzrunātās adītājas bijušas ļoti priecīgas par iespēju, jo tas viņām ir kas vairāk par hobiju, adīšana viņām ir sirdslieta. "Tās adītājas, kad runā, pieiet tam tik sirsnīgi. Tas nav darbs, tā ir sirdslieta! Viņas tiešām ar sirdi un dvēseli ir tajā visā iekšā," pauž Ieva. Jaunie uzņēmēji cer, ka spēs atrast vēl daudz adītāju Pļaviņu novadā, taču, ja pietrūks, tad vecmāmiņas-adītājas gatavi arī meklēt blakus novados .

Lai gan komanda sākumā uzrunājuši tieši pensijas vecuma cilvēkus, uzņēmums pieļauj, ka arī māmiņas, kas ir dekrētā, ir vēl viena grupa, kas varētu adīt. "Katram sociālajam biznesam ir sociāla grupa, kam tas pievēršas, mums vajadzēja ar kaut ko sākt," norāda Ieva.

"Caur tām visām mazajām lietiņām – Latvijas dzija, aitas, Pļaviņu novada vecmāmiņas, latviskais raksts – tas viss kopā izveido skaistu stāstu," pārliecināts Oto.

Dizaina izveide ir līdz šim sarežģītākais posms, ar ko jauniešiem nācies saskarties, skaidro Ieva. Jauniešiem sākumā palīdzējusi dizainere Zane Kokina. "Viņa mūs ievirzīja pareizajā virzienā. Mēs pieslīpējām viņas ideju tā, lai atbilstu mūsu vīzijai," skaidro Ieva.

Cimdiņus rotā latvju rakstu zīmes, katru cimdiņu pāri vieno viena zīme. Jaunieši simbolus atlasa pēc to nozīmēm un atklāj, ka tas licis apgūt jaunas zināšanas. Piemēram, komandas biedrs Rihards apmeklē semināru par seno baltu zīmju izmantošanu ikdienā. Šobrīd ir izvēlētas piecas zīmes, kas izmantotas cimdu dizainā, noslīpēta dizaina līnija, pie kura uzņēmums plāno turēties, kā arī gatavs dūraiņu dizains, taču pie pirkstaiņu dizaina vēl būs jāpiestrādā. "Dizains ir lieta, ar ko jāspēlējas. Visu laiku ir jāpilnveido, lai noturētu pircēju interesi. Lai "brends" būtu ilgtspējīgs," skaidro Oto.

Tāpat uzņēmumam ir svarīgi, lai cimdi būtu mūsdienīgi, tāpēc tajos plānots ieadīt speciālu dziju, lai varētu lietot skārienjūtīgus ekrānus, nenovelkot cimdus. Arī dūraiņu īkšķos plānots iestrādāt īpašo dziju, lai varētu, nenovelkot cimdu, atbildēt uz telefona zvanu.

Izaicinājumi – korporatīvie klienti, eksports un jaunu adītāju piesaiste

Uzņēmums plāno strādāt divos virzienos: pirmais – sadarboties ar citiem uzņēmumiem kā korporatīvajiem klientiem, ražojot tiem Ziemassvētku dāvanas; Otrais – pārdot cimdus veikalos. Uzņēmums nobriedis īstenot pirmo virzienu. "Jāiet un jāklauvē pie visām durvīm un jācer, ka pie vienām būs "jā!"," plāno jaunais uzņēmējs.

Cimdu pāra cena varētu būt aptuveni 25 eiro, korporatīvajiem klientiem cenas varētu būt zemākas, lēš Oto. Ar adītājām uzņēmums vienojies, ka par pāri viņas saņem 10 eiro. Jautāti, cik adītājām ir nepieciešams laiks, lai uzadītu cimdu pāri, jaunieši norāda, ka četras dienas – tas ir optimistiski, citas ada nedēļu.

"Mēs gribētu, lai produkts ir vieglāk pieejams, taču roku darbs prasa laiku un ir ekskluzīvs," uzsver Oto. Ieva piebilst, ka svarīgi ir arī omītēm maksāt adekvāti. Skatoties nākotnē, jauniešu mērķis būtu Latvijā saražotos cimdus arī eksportēt. "Latvijā cilvēki pat nenovērtē to skaistumu, kas ielikts cimdos, mums tas ir pieradums."

Jaunais uzņēmums šobrīd darbojas kā biedrība, jo likumdošanā nav paredzēta sociālā uzņēmējdarbība. Analizējot citus sociālo uzņēmējdarbību paraugus Latvijā, jaunieši izvēlējušies sākt darbu kā biedrība, vēlāk nodibinot SIA. Biedrību ir ne vien vieglāk nodibināt, bet tā arī iekļauj nodokļu atvieglojumus. Arī pēc formulējuma likumdošanā biedrība, jauniešuprāt, visvairāk atbildusi sociālajai uzņēmējdarbībai, jo viņu mērķis nav peļņa. Taču biedrības statusam ir arī savi mīnusi, piemēram, nav tik vienkārši paņemt kredītu, arī investoru pieeja ir citādāka, jo sociālā biznesa mērķis nav nest naudu investoriem, norāda Oto. "Tādā ziņā "Radām novadam" ir laba iespēja - ja tu sevi pierādi, tad tiec pie finansējuma un vari darboties tālāk."

Tāpat jaunais uzņēmējs skaidro, ka šobrīd ir ieguldījuši tikai naudu, ko ieguvuši konkursa laikā. "Mūsu projekta pluss ir tas, ka, salīdzinot ar citām grupām, kam vajag vairāku miljonu sākumkapitālu un investīcijas, mēs varam sākt kaut ko darīt ar samērā mazu summu."

Abi portāla "Delfi" uzrunātie jaunieši norāda, ka konkurss ir sacensība, kad dod papildu stimulu. Projekta posmi palīdz uzturēt organizatorisku struktūru un veidot komandu, uzsver Ieva. Tāpat ir izveidojusies ļoti laba sadarbība ar Pļaviņu novada domi, kas regulāri informē par iespējamajiem partneriem un projektiem, kur iegūt papildu finansējumu. "Novads ir ļoti ieinteresēts jaunos biznesos. Es nebiju gaidījusi, ka tas viņiem būs tik aktuāli. Tā ir laba vide!" pauž jaunā uzņēmēja. Arī tas, ka Oto pats nāk no Pļaviņu novada, komandai ir liels pluss, jauniešiem ir vieglāk orientēties novada aktualitātēs, kā arī ar domi ir izveidojies labs kontakts.

Jaunā uzņēmuma problēma šobrīd ir laiks - liels izaicinājums ir atrast laiku, kad visi pieci grupas biedri var tikties reizē. Tāpat arī viedokļu apmaiņas mēdz ieilgt, jo visiem jānonāk pie viena kopsaucēja, skaidro Ieva. "Ja grupā ir pieci cilvēki, četri no tās pašas augstskolas un trīs no viņiem ir kursabiedri, tad tas ir sava veida risks grupai, ja, piemēram, gadās kāds ļoti grūts priekšmets, tad tas skar lielāko daļu komandas," norāda Oto. Ieva ir vienīgā no grupas, kas nemācās Rīgas Ekonomikas augstskolā, viņa Rīgas Stradiņa universitātē studē medicīnu.

Tāpat nav viegli apzināt Pļaviņu novada adītājas, bet pagaidām nelielais ražošanas apjoms sāk kļūst par problēmu, skaidro Ieva. "Es domāju, ka tā ir visiem mazajiem uzņēmumiem sākumā. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc dažu sociālo uzņēmējdarbību firmu produktu cenas ir ļoti augstas. Ar to apjomu, ko vari saražot, cena ir diezgan liela," stāsta jaunā uzņēmēja.

Komandā bez Ievas un Oto vēl strādā Edgars Kokins, Dmitrijs Plaunovs un Rihards Gailis.

"Radām novadam" ir augstskolu studentu komandu konkurss, kura ietvaros katra komanda sevis izvēlētā novadā divu gadu laika cenšas radīt pēc iespējas lielāku ekonomisko vērtību, radot jaunas darbavietas un piesaistot finansējumu dažādiem biznesa un sociāliem projektiem.

Konkursu "Radām novadam" organizē "JCI Latvia" sadarbībā ar portālu "Delfi". Konkursu atbalsta "Erasmus+". Projekta partneri ir Latvijas Universitāte un Rīgas Starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola.

Konkursa noslēgumā - 2016.gada vasarā - žūrija vērtēs padarīto, proti, darba vietas, piesaistīto finansējumu un citus iesaistīto novadu ieguvumus. Kopējais konkursa balvu fonds ir 50 000 eiro.

Lai gan sacensības jau sākušās, vēl arvien ir iespēja pievienoties gan jau esošajām komandām, gan izveidot jaunas. Sazināties ar konkursa organizatoriem iespējams "Radām novadam" interneta mājas lapā.