Ģenerālprokuratūra grasās pārbaudīt iespējamos pārkāpumus maksātnespējas administratoru darbā. Valsts kontroles auditā atklāts, ka uzņēmumos bankrots bieži ierosināts mākslīgi un maksātnespējas procesu nereti vada viena administratoru grupējuma locekļi, lai panāktu procesā sev izdevīgu iznākumu.
Ar iepriekš sarunātu administratoru vieglāk norakstāmi parādi valstij, bankai vai uzņēmumiem, kas nav shēmā. Apšaubāmās darbības bijušas iespējamas daudzu gadu garumā, jo valsts uzraudzība ir vāja, secina raidījums.
2009.gada nogalē uz Madonas rajona tiesas tiesneses Guntas Rezgoriņas galda nonāca pieteikums uzņēmuma "CCM Madona" maksātnespējai. Tiesnese pamanīja virkni dīvainību - dienu pirms vēršanās tiesā bija nomainīta kompānijas juridiskā adrese, dokumenti iesniegti nepilnīgi, taču uzņēmuma vienīgais valdes loceklis Edgars Karelis pēc nodarbošanās ir administrators, kuram būtu šie jautājumi jāpārzina.
Tiesnese neierosināja uzņēmuma maksātnespēju, secinot, ka tā radīta mākslīgi. Firmai no jauna mainīja juridisko adresi un nosaukumu un SIA "Conatus Capital management" maksātnespēju lūdza ierosināt jau citai - Liepājas tiesai. Tur Karelis guva lielāku atsaucību. Tiesnese Maija Jansone nepievērsa uzmanību, ka persona, kas sūdzas par neatgūto parādu. un persona, kura aizdevusi paša vadītajai kompānijai vairāk nekā pusmiljonu latu, ir viena un tā pati - Edgars Karelis. Kompānijai sāka bankrota procedūru un par administratori iecēla Ilzi Bagatsku.
Gan Bagatska, gan Karelis praktizē vienā adresē - Rīgā, Antonijas ielā 5. Savs zināms administrators ļauj pilnībā kontrolēt bankrota procedūru, manipulēt ar kompānijas mantu, norakstīt parādus valstij un neatdod naudu nevēlamiem aizdevējiem. Savs kreditora pārstāvis ir izdevīgs arī administratoram, jo viņš lemj par viņa atlīdzību, skaidro "Nekā personīga".
Raidījums norāda, ka gan Karelis, gan Bagatska līdz šā gada sākumam darbojās administratoru asociācijas ētikas komisijā. Bagatska arī šogad pārvēlēta par šīs komisijas priekšsēdētāja vietnieci.
"Nekā personīga" atzīst - Valsts kontrole sistēmas auditā atklājusi to, par ko mediji ziņo jau sen: maksātnespējas procesā sadarbojas viena un tā paša grupējuma administratori.
Tiek izmantoti arī ar pašiem administratoriem saistīti uzņēmumi. Raidījumam neoficiāli zināms, ka vismaz četros administratora Andra Bērziņa vadītos ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesos kā kreditors uzradies viņam kādreiz piederējušais SIA "Advice Bureau" ar kopējo prasījuma summu 3,5 miljoniem eiro. Ir pamatotas šaubas par firmas spēju aizdot tik lielu naudu, un drīzāk liek domāt, ka tas izmantots kā fiktīvais kreditors, jo uzņēmuma bilance nepārsniedz 90 tūkstošus eiro, secina "Nekā personīga". Ar fiktīvo kreditoru palīdzību var panākt pārsvaru plāna saskaņošanai, kas dod tālāku rīcības brīvību ar parādnieka vēl atlikušo mantu.
"Mēs revīzijā konstatējām tādus gadījumus, kas norāda uz riskiem,kas jāizmeklē jau ar operatīvām metodēm. Tāpēc mēs šos gadījumus apkopojām un esam iesnieguši ģenerālprokuratūrai, un, protams, mēs gaidām profesionālu izmeklēšanu un administratoru saukšanu pie atbildības," uzsver valsts kontroliere Elita Krūmiņa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
