Piena bullēni palikuši bez atbalsta - tas negatīvi ietekmēs Latvijas lauku attīstību, uzsver apvienība  (5)

Daudziem jaunajiem lauksaimniekiem, kuri nespēj audzēt tīrasiņu gaļas liellopus, piena bullēnu audzēšana ir vienīgais veids, kā sākt saimniekošanu, neieguldot tūkstošus. Arī daudzām mazajām saimniecībām vienīgais iztikas avots ir piena bullēnu pārdošana gaļai, ar nosacījumu, ka tie tiek nobaroti.

Ja nav valsts atbalsta, tad piena bullēnus nobarot nav iespējams. Pašlaik piena buļļi tiek pārdoti, nenobarojot tos līdz optimālam svaram, tādējādi zaudējot kvalitatīvu pašmāju produktu, kā arī radot apstākļus, ka Latvijas lauksaimnieki nenodarbojas ar laukos ierasto saimniekošanas veidu, tādējādi veicinot laukos nodarbinātību. Situācija, kad bullēni tiek pārdoti uz ārvalstīm, nekādā gadījumā neveicina pievienotās vērtības rašanos produktam tepat uz vietas Latvijā, tādējādi nākotnē neveicinot nodokļu maksāšanu no pārdotās produkcijas.

Biedrības "Lauksaimnieku apvienība" valdes loceklis Ivars Ādamsons atzīmē, ka viena veida gaļas buļļu audzēšana nekādā veidā nedrīkst būt labāka par cita veida buļļu audzēšanu. "Jābūt ir kaut kādam līdzsvaram saimniekošanā."

Savukārt biedrības "Lauksaimnieku apvienība" izpilddirektors Dīns Cielavs norāda, ka piena bullēnu audzētājiem atbalsta saņemšana ir sevišķi svarīga, jo ar šo ražošanas veidu saimniecības, kurās piena cena ir zem pašizmaksas, var saņemt vismaz kaut kādu atbalstu un nebankrotēt. Vissvarīgākais šāda veida atbalsts ir saimniecībām ar mazu lopu skaitu, kurām ir dažāda nodarbošanās specifika.

SIA "VVAgro" īpašnieks Valdis Veide skaidro, ka patlaban ir jādomā par piena nozares blakusnozarēm (piena bullīšu audzēšanu) un mazajiem lauksaimniekiem kopumā. "Zemkopības ministrijai ir jāatbalsta nozares, kuru darbība var uzlabot vai veicināt pamatnozaru attīstību valstī, kā arī jāatbalsta nozares, kuru pastāvēšana ir apdraudēta, piemēram, cūkkopība."

"Lauksaimnieku apvienība" ir dibināta 2011.gada 31.janvārī. Biedrības galvenie mērķi ir veicināt lauksaimniecības uzņēmējdarbību. Sākotnēji tajā apvienojušās bijušās Valmieras, Valkas, Gulbenes, Viļakas, kā arī citas reģionālās lauksaimnieku apvienības.