"Latvijas Gāzes" sadalīšanu, ko valdība jau akceptējusi, bet par ko vēl jālemj Saeimai, uzņēmuma akcionāri "Gazprom" centīsies kavēt visiem pieejamajiem līdzekļiem, intervijā LTV raidījumam "1:1" atzīst ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Nākotnē valstij būtu jāiegādājas gāzes infrastruktūra, tostarp Inčukalna gāzes krātuve.
Viņa neizslēdz, ka gaidāma arī tiesvedība, jo īpašnieki varētu vēlēties aizstāvēt savas intereses, tomēr norāda, ka valdības akceptētajā modelī šī iespēja samazināta līdz minimumam.
Reizniece-Ozola norāda, ka Latvijā ir ļoti spēcīgs "Gazprom" un "Latvijas Gāzes" lobijs, ko savā darbā izjutusi arī ministre.
Savulaik Latvija atlika gāzes tirgus liberalizēšanu, neraugoties uz Eiropas Komisijas direktīvu, jo savienojumu trūkuma dēļ "Gazprom" monopolam nepastāv alternatīvu.
Līdz ar Klaipēdas sašķidrinātās gāzes termināla atklāšanu situācija ir mainījusies, tādēļ Ekonomikas ministrija atkārtoti lūgusi Eiropas Komisijas viedokli par to, bet atbilde pagaidām nav saņemta.
Pēc "Latvijas Gāzes" sadalīšanas, nodalot infrastruktūru, Latvijas valstij būtu jāiegādājas šis uzņēmums vai vismaz jāiegūst tā kontrolpakete, norāda Reizniece-Ozola, uzsverot, ka tas ir viņas personīgais viedoklis. Viņasprāt, nedrīkstētu pieļaut, ka par šī uzņēmuma īpašnieku kļūst "Gazprom".
Viņa atteicās minēt aplēses par to, cik varētu izmaksāt pārvadi, infrastruktūra un Inčukalna gāzes krātuve, minot, ka summu publiskošana varētu traucēt pārrunām nākotnē.
"Delfi" jau vēstīja, ka marta sākumā valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvājumu uzņēmumu sadalīt un 2016.gadā izveidot LG māsasuzņēmumu.
Uzņēmumu īpašumtiesības tiks nodalītas ar 2017.gada 3.aprīli.
Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvāto modeli, LG plānots sadalīt divos uzņēmumos - vienā uzņēmumā būtu nodalīts pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators, iekļaujot arī Inčukalna gāzes krātuvi, bet otrā uzņēmumā būtu sadales un tirdzniecības sistēmas operators.
Saeima pērnā gada martā vienojās gāzes tirgu atvērt lēnāk. Proti, sākotnēji EM piedāvāja gāzes sadales sistēmu operatoru nodalīt jaunā uzņēmumā līdz 2015.gada 1.janvārim, taču pērn termiņš tika atlikts līdz 2017.gada 3.aprīlim.
Pret ātrāku tirgus liberalizāciju iebilst LG, norādot uz uzņēmuma privatizācijas līguma pārkāpumiem un draudot ar tiesvedību.
LG sadalīšana ir viens no būtiskākajiem soļiem gāzes tirgus atvēršanā. Pārtraucot LG monopolu un atverot tirgu, tajā varētu ienākt jauni piedāvājumi, palielinot konkurenci un samazinot dabasgāzes cenu.
Gāzes tirgus atvēršana notiek vairākos posmos, no kuriem pirmais bija LG grāmatvedības nodalīšana pa darbības veidiem attiecībā uz maģistrālajiem gāzes vadiem, gāzes glabāšanu un tirdzniecību. Tāpat gāzes sistēmas operatoram tika noteikts pienākums nodrošināt visiem sistēmas lietotājiem un pretendentiem vienlīdzīgu pieeju sistēmai, sniedzot dabasgāzes pārvades, sadales, uzglabāšanas vai sašķidrinātās dabasgāzes pakalpojumus.
Pašlaik Latvijas dabasgāzes tirgū darbojas viens uzņēmums - LG, kas nodrošina dabasgāzes iepirkšanu, uzglabāšanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību. Latvijas dabasgāzes apgādes sistēma ir savienota tikai ar Lietuvas un Igaunijas sistēmām, un Latvijai patlaban ir tikai viens dabasgāzes piegādātājs - Krievija.
Lielākais "Latvijas Gāzes" akcionārs ir Vācijas "E.ON Ruhrgas International GmbH" (47,23%). Krievijas "Gazprom" pieder 34%, bet 16% - Krievijas "Itera" meitasuzņēmumam "Itera Latvija".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
