Pienākums mazajām HES maksāt dabas resursu nodokli atbilst Satversmei, nospriež tiesa  (10)

Viņa pastāstīja, ka ST trešdien spriedumā norādījusi, ka dabas resursu nodoklis ir uzskatāms par tā saucamo vides nodokli. Vides nodokļi nodrošina videi draudzīgu nodokļu maksātāju rīcību un likumdevējs noteicis pienākumu maksāt dabas resursu nodokli par ūdens kā sabiedrībai svarīga resursa izmantošanu saimnieciskajā darbībā.

"ST norādīja, ka apstrīdētās normas ir vērstas ne vien uz efektīvāku un atbildīgāku dabas resursu izmantošanu, bet arī uz ienākumu nodrošināšanu valsts budžetā, un savukārt šie ienākumi var tikt izmantoti citastarp arī vides stāvokļa uzlabošanas pasākumu finansēšanai," skaidroja Kovalevska un piebilda - apstrīdēto normu leģitīmais mērķis ir sabiedrības labklājības aizsardzība.

Tāpat ST atzinusi, ka labums, ko sabiedrība iegūst no apstrīdētajām normām, ir lielāks par personu tiesībām un likumiskajām interesēm nodarīto zaudējumu.

"ST atzina, ka mazās HES dod pienesumu valsts energoapgādē un enerģētiskās neatkarības stiprināšanā. Sabiedrība papildus tam labumam, kas tiek gūts no elektroenerģijas ražošanas mazajās HES, gūst labumu no efektīvākas mazo HES darbības un tādējādi kopumā tiek veicināta sabiedrības labklājība. Sabiedrības ieguvums – iepretim atsevišķu nodokļu maksātāju tiesību ierobežojumam – ir ne tikai efektīvāka mazo HES darbība, bet arī sabiedrības labklājības aizsardzībai izmantojami valsts budžeta līdzekļi," stāstīja Kovalevska. Tādējādi ST secinājusi, ka apstrīdētās normas atbilst samērīguma principam.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka lieta ST ierosināta pagājušā gada aprīlī. Tiesā tika apstrīdēta vairāku tiesību normu, kas ieviesa pienākumu maksāt dabas resursu nodokli to hidroelektrostaciju īpašniekiem, kuru hidromezglu uzstādītās jaudas nepārsniedz divus megavatus (MW), atbilstība Satversmes 105.pantam. "Nodokļa apmērs ir 0,00853 eiro par 100 kubikmetriem hidrotehniskajai būvei caurplūdušā ūdens. Apstrīdētā Ministru kabineta noteikumu norma noteic kārtību, kādā nodokli aprēķina un maksā," iepriekš skaidroja Kovalevska.

Pēc viņas teiktā, apstrīdētās normas stājās spēkā 2014.gada janvārī, un līdz apstrīdēto normu pieņemšanai mazo HES īpašniekiem nebija pienākuma maksāt dabas resursu nodokli.

ST spriedumā atzina, ka dabas resursu nodokļa aprēķina principam ir saprātīgs izskaidrojums, kas pamatots ar objektīviem un racionāliem apsvērumiem.

"ST citastarp ņēma vērā, ka gan konkrētais dabas resursu nodokļa objekts, gan caurplūdušā ūdens apjoma aprēķināšanas formula ir izraudzīti ar mērķi veicināt efektīvāku ūdens resursu izmantošanu. Tāpat tiesa atzina, ka ar dabas resursu nodokļa ieņēmumiem ir iespējams finansēt dažādus sociālos un ekonomiskos pasākumus, kas vērsti uz sabiedrības labklājības aizsardzību, tostarp arī vides jomā," teikts spriedumā.

Kovalevska piebilda - ja ST konstatējusi, ka likumdevēja izraudzītajam nodokļa aprēķina principam ir saprātīgs izskaidrojums, kas pamatots ar objektīviem un racionāliem apsvērumiem, un likumdevējs ir apsvēris apstrīdēto normu alternatīvas, tad ST nav tiesīga noteikt, ka likumdevējam jāizvēlas citāda nodokļa likme, cits nodokļa aprēķina princips vai nodokļa aprēķināšanas formulā jāiekļauj citi elementi.

Tāpat ziņots, ka konstitucionālo sūdzību tiesā iesniedza uzņēmumi "Dobeles HES", "Palsmanes ūdensdzirnavu HES", "Latgales enerģētika" un "SL Plus". "Sūdzības iesniedzējas ir HES īpašnieces, kurām ar apstrīdētajām normām noteikts pienākums maksāt dabas resursu nodokli. Sūdzības iesniedzējas norāda, ka šis jaunais pienākums nesamērīgi ierobežo viņu īpašumtiesības. Turklāt nodokļu regulējumam esot jābūt pamatotam ar objektīviem un racionāliem apsvērumiem", iepriekš atzīmēja Kovalevska.

Satversmes 105.pants paredz, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.