Reirs: mikrouzņēmumu sistēmai Latvijā jāpaliek  (12)

Viņš nepiekrita, ka Finanšu ministrijai attiecīgajā jautājumā būtu atšķirīga nostāja no Ekonomikas ministrijas. "Te ir jāpiemin arī trešais spēlētājs – Labklājības ministrija. Visa diskusija, kura sākās par šī nodokļa problēmām, sākās tieši pēc Labklājības ministrijas ziņojuma par to, ka cilvēkiem, kuri strādā mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) režīmā, ir trīs lieli riski. Pirmais – viņi praktiski nepiedalās pensiju maksāšanā esošajiem pensionāriem. Mums tomēr strādājošie pēc solidaritātes principa maksā pensijas nestrādājošajiem. Otrs – viņiem nav iespējas slimot, doties dekrēta atvaļinājumos, jo sociālās palīdzības viņiem praktiski nav nekādas. Trešais – viņi neuzkrāj pensiju nākotnei. Pēc pašreizējiem aprēķiniem – ja cilvēks visu mūžu maksā MUN, viņa pensija būtu 45 eiro. Taču mums minimālā pensija ir virs 100 eiro, un tādēļ sanāk, ka citi cilvēki – tie paši skolotāji, medmāsas, policisti - pie šīm pensijām piemaksās. Ja pārējiem ir jāpiemaksā pie uzņēmēja pensijas, tad tas skan nedaudz dīvaini. Tādēļ arī Saeimas budžeta komisija veidoja šo izmaiņu paketi, lai nodrošinātu sociālās garantijas," klāstīja Reirs.

Pēc viņa teiktā, mikrouzņēmumu sistēmai Latvijā viennozīmīgi ir jāpaliek. "Bet mikrouzņēmumiem ir jābūt uzņēmējdarbības formai, kas sniedz tikai gala pakalpojumus. Tie ir mājražotāji, tie varētu būt mazie lauku veikali un kafejnīcas. Bet ar tādiem apmēriem, kādus pašlaik ir pieņēmis šis nodoklis, praktiski ir apdraudēts valsts budžets, jo ļoti daudzi, izmantojot šo nodokli, nodarbojas ar agresīvu, ja tā var teikt, nodokļu plānošanu," atzina ministrs.

Viņš atzīmēja, ka, jau veidojot MUN sistēmu, likumā bija ierakstīts tās mērķis - uzņēmējdarbības sākšanai. "Saeimas budžeta komisija priekšlikumus likuma grozījumiem ir izskatījusi un atbalstījusi priekšlikumu, ka par katru mikrouzņēmumā nodarbināto triju gadu laikā ir jāmaksā obligātā sociālā iemaksa. Ja valsts garantē minimālo sociālo pakalpojumu grozu, tad valstij arī jābūt iespējai no katra iedzīvotāja saņemt iemaksas vismaz minimālajā apmērā. Nākamais punkts ir, ka mēs nosakām profesijas, kurās ir mikrouzņēmumi. Tāpat ir terminēts laiks – tu nevari visu mūžu būt uzņēmējdarbības uzsācējs. Ja cilvēkam nesanāk, tad ir jāiet strādāt algots darbs pie uzņēmēja, kurš var nodrošināt sociālo aizsardzību gan sev, gan saviem darbiniekiem. Latvijā šādu uzņēmumu ir ļoti daudz," sacīja Reirs.

Savukārt, komentējot negatīvo fiskālo ietekmi MUN likmes atjaunošanai 9% apmērā, ministrs norādīja, ka šajā gadā tā ir septiņi miljoni eiro, nākamgad - 11 miljoni eiro, savukārt 2017.gadā - 16 miljoni eiro. "Šogad mēs šo summu kompensējam no budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. Savukārt no nākamā gada būs jāsamazina budžeta bāzes ieņēmumi," viņš piebilda.

Aģentūra BNS jau rakstīja, ka Saeima sēdē ceturtdien otrajā lasījumā lems par grozījumiem MUN likumā, kas paredz atjaunot nodokļa likmi 9% apmērā. Izmaiņas likumā paredz atjaunot MUN likmi 9% apmērā, bet tas attieksies uz uzņēmuma saimnieciskās darbības pirmajiem trijiem gadiem tiem mikrouzņēmumiem, kuriem gada apgrozījums ir no 7000,01 līdz 100 tūkstošiem eiro. Sākot ar uzņēmuma darbības ceturto gadu, likmi plānots noteikt 12% apmērā no apgrozījuma.

Likumprojekta redakcija paredz, ka mikrouzņēmuma darbinieki papildus likumā noteiktajam ir sociāli apdrošināmi ar mērķi triju gadu laikā sasniegt sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēru, kas atbilst darba devēja un darba ņēmēja iemaksu summai, kas aprēķināta no minimālās mēneša darba algas.

Valdībai paredzēts uzdevums izstrādāt sarakstu ar tām jomām, uz kurām nevajadzētu attiecināt MUN režīmu. Valdībai attiecīgie noteikumi būs jāpieņem līdz šā gada 15.augustam, ierobežojumiem attiecībā uz atsevišķām jomām vajadzētu stāties spēkā no nākamā gada 1.janvāra, un tajā tiktu paredzēti dažādi pārejas periodi atkarībā no mikrouzņēmuma dibināšanas laika. Plānots arī Labklājības ministrijai un valdībai līdz 30.septembrim izstrādāt minimālās sociālās apdrošināšanas garantiju paketi, kas attiektos ne tikai uz MUN režīmā strādājošajiem uzņēmumiem, bet uz visiem strādājošiem.

Tāpat vēstīts, ka pagājušā gada novembrī par spīti iebildumiem no uzņēmēju organizācijām Saeima grozīja MUN likumu, paredzot attiecīgā nodokļa likmes celšanu no 9% līdz 11% 2015.gadā, līdz 13% 2016.gadā un līdz 15% 2017.gadā.

MUN 9% apmērā no apgrozījuma tika ieviests 2010.gada septembrī.