Pēdējā diena pirms piena kvotu brīvlaišanas; par pārpildi skaidrības vēl nav  (7)

Kārtējais kvotas gads sākās pērn 1.aprīlī, un tās apjoms Latvijā bija nemainīgs - 781 132 tonnas. Uz 1.martu kvotas izpilde bija par 91,91%, bet aptuvenie rezultāti par galējo izpildi būs pieejami tikai pēc 15.aprīļa, savukārt precīzs aprēķins būs gatavs pēc lauksaimnieku gada deklarāciju apkopošanas - pēc 15.maija.

Vēl pirms pusotra mēneša tika prognozēta piena kvotas pārpilde par 1%, kas Latvijai varētu veidot vairāk nekā divus miljonus eiro lielu soda naudu. Savukārt marta vidū zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) prognozēja, ka kvotu varētu izpildīt 99,7% apmērā un līdz ar to sods nebūtu jāmaksā.

Tikmēr saskaņā ar Eiropas Komisijas (EK) jaunāko ziņojumu par situāciju tirgū prognozēts, ka pēc kvotu sistēmas brīvlaišanas sagaidāma strauja piena ražošanas palielināšanās. Vidējā piena iepirkuma cena ES tirgū patlaban ir 34 centi par kilogramu, un tiek prognozēts, ka līdz 2020.gadam vidējās cenas pieaugums sasniegs tikai 35 centu rādītāju.

Vienlaikus EK prognozē ievērojamu pieprasījuma pieaugumu pēc piena produkcijas turpmākajos gados. Pieprasījums pēc piena gadā ir ap 120 miljoniem tonnu, kamēr piedāvājums nesasniedzot pat 100 miljonus tonnu.
Tāpat ziņojumā norādīts, ka lielākais potenciāls piena ražošanā ir ES ziemeļu reģions, kur esot mazākās ražošanas izmaksas. Kā lielākās piena piegādātājas minētas Vācija, Francija, Polija, Nīderlande, Lielbritānija.

Savukārt Latvija, kā arī Lietuva, Igaunija, Bulgārija, Rumānija un Austrija ierindotas vidējā valstu blokā, kur neesot gaidāms būtisks piena ražošanas apjomu pieaugums.

Latvijai EK prognozē nelielu - apmēram 0,1 miljons tonnu piena - pieaugumu gadā.

Kvotu režīms tika ieviests 1984.gadā, kad ES ražošana pārsniedza pieprasījumu. Galīgais datums kvotu atcelšanai pirmoreiz tika noteikts 2003.gadā, lai ES ražotāji varētu elastīgi pielāgoties pieaugošajam pieprasījumam, īpaši pasaules tirgū. Neskatoties uz kvotām, pēdējo piecu gadu laikā ES piena produktu eksports apjoma ziņā ir palielinājies par 45%, bet vērtības ziņā - par 95%, skaidro EK.