Lai arī Ekonomikas ministrija (EM) piedāvāja valsts kapitālsabiedrību koordinācijas institūcijas pienākumus uzticēt Privatizācijas aģentūrai (PA), valdība, ņemot vērā vairāku institūciju un ministriju iebildumus, nolēma par galveno noteikt Pārresoru koordinācijas centru (PKC).
Atšķirībā no PKC, kas ir Ministru prezidenta tiešā pakļautībā esoša valsts attīstības plānošanas un koordinācijas tiešās pārvaldes iestāde, PA ir valsts akciju sabiedrība. Tās kapitāla daļu turētājs ir viena ministrija - EM.
EM piedāvāja pārveidot PA par valsts AS "Valsts aktīvu pārvaldības aģentūra".
PA bija plānots uzticēt valsts kapitālsabiedrību koordinācijas institūcijas pienākumus, kas ir nākamais posms Latvijas ceļā uz dalību Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD). Šī institūcija izstrādās kapitālsabiedrību un kapitāla daļu efektīvas pārvaldības vadlīnijas, sniegs valsts kapitāla daļu turētājiem atzinumu par uzņēmumu finanšu mērķiem un rādītājiem, konsultēs valdību, ministrijas un uzņēmumus par korporatīvās pārvaldības ieviešanas aspektiem u.c.
Jaunajai institūcijai gan nav plānots nodot turējumā valsts kapitāla daļas - esošos valsts kapitāla daļu turētājus valsts uzņēmumos nav paredzēts mainīt.
EM piedāvāja arī otru variantu - par koordinācijas institūciju noteikt PKC, taču EM šajā gadījumā saskatījusi vairākus negatīvus faktorus, tostarp PKC neesot praktiskas pieredzes un padziļinātu zināšanu valsts kapitāla daļu ikdienas pārvaldības jomā - komercdarbības mērķu noteikšanā un kontrolē, valdes un padomes locekļu atlasē utt.
Pret PA noteikšanu par visu valsts kapitālsabiedrību pārvaldības koordinējošo institūciju iebilst Valsts kontrole, norādot uz atkāpēm no sākotnēji plānotajiem risinājumiem un neraksturīgu uzdevumu noteikšanu PA.
Koordinācijas institūcijas formai jāatbilst valdības atbalstītajam modelim, kurā kapitāla pārvaldība sadalīta starp nozares ministrijām un koordinācijas institūciju, kuru paredzēts veidot kā valsts pārvaldes iestādi ar budžeta finansējumu, skaidro Valsts kontrole.
EM priekšlikums Valsts kontroles ieskatā pilnībā grauj iecerēto koncepciju par valsts kapitālsabiedrību pārvaldību.
"Pareizākais risinājums būtu deleģēt šīs funkcijas PKC, kapitālsabiedrība tā nedrīkst būt nekādā gadījumā, turklāt vienas ministrijas kapitālsabiedrība," valdības sēdē uzsvēra Valsts kontroles pārstāvis Edgars Pastars.
Gan Tieslietu ministrija, gan Valsts kontrole vērsa uzmanību arī uz to, ka Valsts aktīvu pārvaldības aģentūrai plānots uzticēt valsts kapitālsabiedrībai neraksturīgus uzdevumus.
Arī darba devēji iebilst pret PA noteikšanu par koordinācijas institūciju. "Nepieciešama neitrālāka institūcija," norādīja Latvijas Darba devēju konfederācijas pārstāve Inese Olafsone.
Kritisks ir arī Valsts kancelejas Juridiskais departaments. Tā atzinumā teikts, ka koordinācijas institūcijai ir noteikti uzdevumi, kuru veikšanai nebūtu jādibina jauna kapitālsabiedrība - šajā gadījumā tie tiek uzticēto jau esošai kapitālsabiedrībai.
Turklāt katras komercsabiedrības darbības pamatmērķis ir peļņas gūšana, kas neatbilst ne koordinācijas institūcijas izveides mērķiem, ne Valsts kapitāla daļu pārvaldības koncepcijā noteiktajiem mērķiem, kas paredzēja mainīt valsts kapitālsabiedrību un kapitāla daļu pārvaldības modeli.
Valdība konceptuāli atbalstīja valsts kapitālsabiedrību koordinācijas institūcijas pienākumu uzticēšanu PKC, uzdodot nedēļas laikā nepieciešamos likumu grozījumus.
Pašlaik plānots, ka jaunā institūcija jau šogad līdz 1.maijam izstrādās kārtību, kādā nominēt kandidātus valdes un padomes locekļu amatiem kapitālsabiedrībās, kurās valstij ir tiesības to darīt, kā arī kārtību, kādā vērtējami valsts uzņēmumu darbības rezultāti un finanšu rādītāji.
Tāpat institūcijai šogad jānopērk pētījums par vidējās atlīdzības apmēriem valdes locekļiem privātajā sektorā, lai pēc tam izstrādātu noteikumus par maksimālajiem ikmēneša atlīdzības apmēriem publisko personu kapitālsabiedrības valdes un padomes locekļiem u.c.
Jau vēstīts, ka no šā gada spēkā ir Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums.
Atbilstoši Saeimas lemtajam, Latvijā ieviests daļēji centralizētas valsts kapitāla daļu pārvaldības modelis. Valsts kapitāla daļu turētājs var būt ministrija vai cita valsts pārvaldes iestāde, ko iecēlis Ministru kabinets. Reforma ir svarīgs aspekts Latvijas dalībai OECD.
Likums paredz, ka koordinācijas institūcija darbu sākusi jau šā gada 1.martā.