Pērn siltās ziemas dēļ 'Rīgas siltuma' peļņa sarukusi par 4,5 miljoniem eiro  (8)

"Rīgas siltums" finanšu gadu, kas ilga no 2013.gada oktobra līdz 2014.gada septembrim, pabeidzis ar 173 miljonu eiro lielu apgrozījumu, kas bija par 44 miljoniem eiro mazāks nekā iepriekšējā finanšu gadā. Apgrozījuma samazinājumu izraisīja divi faktori - neparasti siltā ziema, kā rezultātā samazinājās siltumenerģijas patēriņš, un zemāks siltumenerģijas tarifs.

Savukārt finanšu gads tika noslēgts ar 2,8 miljonu eiro peļņu, kas bija par 4,5 miljoniem eiro mazāka nekā gadu iepriekš. Uzņēmuma bruto peļņas rentabilitāte bija 2,7%.

Lai mazinātu atkarību no importētajiem energoresursiem, samazinātu siltumenerģijas cenu un veicinātu siltumenerģijas tirgus konkurentspēju, "Rīgas siltums" peļņu - 2,8 miljonus eiro - novirzīs biokurināmā katlumājas ar jaudu līdz 100 megavati (MW) projekta attīstībai. "Rīgas siltums" un SIA "Enerģijas risinājumi" 2014.gada nogalē nodibināja siltumenerģijas kopuzņēmumu SIA "Rīgas BioEnerģija", lai attīstītu biokurināmā katlumājas projektu.

"Rīgas siltuma" valdes priekšsēdētājs Normunds Talcis stāstīja, ka pagājušā finanšu gada apkures sezona bija raksturīga ar neparasti siltu āra gaisa temperatūru, tādējādi siltumenerģijas patēriņš būtiski saruka. Arī siltuma cena bija zemāka nekā gadu iepriekš, pateicoties zemajai dabasgāzes tirdzniecības cenai un "Rīgas siltuma" īstenotajiem modernizācijas projektiem. "Šie faktori ļāva iedzīvotājiem veiksmīgāk norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, taču reizē arī saruka siltumapgādes uzņēmuma ieņēmumi," norādīja Talcis.

Pagājušā finanšu gada apkures sezona Rīgā bija par trim dienām īsāka, bet vidējā gaisa temperatūra par 3,4 grādiem augstāka, nekā noteikts Latvijas būvnormatīvos, uz kuru pamata tiek veidots budžeta plāns. Peļņas apmērus ietekmēja arī subsidētās elektroenerģijas nodokļa ieviešana, obligātā iepirkuma atcelšana koģenerācijas stacijām ar jaudu virs četriem MW no 2014.gada 1.janvāra, kā arī likumdošanas izmaiņas, kas nosaka elektroenerģijas pārdošanas cenas ierobežojumus no 2014.gada 1.maija, lai ierobežotu elektroenerģijas ražotājiem sniegtā atbalsta pieaugumu.

Tāpat peļņu ietekmēja dabasgāzes lietotāju grupas maiņa, jo likumdošanas izmaiņu rezultātā, samazinoties elektroenerģijas ražošanai, samazinājās gāzes patēriņš, tādējādi "Rīgas siltums" neguva plānotos ieņēmumus atbilstoši pieaugošajiem izdevumiem.

Vidējais siltumenerģijas tarifs bija 57,21 eiro par megavatstundu (MWh) bez PVN, kas ir par 8,5% zemāks nekā iepriekšējā apkures sezonā, kad tas bija 62,55 eiro par MWh bez PVN. Vidējā tarifa samazinājums saistīts ar iepriekšējos periodos veikto Rīgas centralizētās siltumapgādes sistēmas modernizāciju, izbūvējot biokurināmā koģenerācijas energobloku SC "Ziepniekkalns" un biokurināmā katlu SC "Zasulauks", kas ļāva samazināt siltumenerģijas tarifu par 3%, kā arī zemāku vidējo dabasgāzes tirdzniecības cenu, salīdzinot ar iepriekšējo finanšu gadu.

Viens no galvenajiem centralizētās siltumapgādes elementiem ir siltumtīkli. Tieši no siltumtīklu un to elementu tehniskā stāvokļa ir atkarīga centralizētās siltumapgādes drošība un pārvades siltumenerģijas zudumu lielums. Ilgstošā laika periodā ieguldītā darba rezultātā patērētājiem nodotās siltumenerģijas zudumi, salīdzinot ar 1996./1997.finanšu gadu, ir samazinājušies par 711 000 MWh jeb 2,7 reizes. Izvērtējot samazinājuma apjomus, varam konstatēt, ka, piemēram, ar šo daudzumu ir iespējams visu gadu apkurināt tādas pilsētas kā Rēzekni, Jēkabpili, Jūrmalu, Jelgavu un Ventspili kopā.

Talcis stāstīja, ka, piesaistot Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzfinansējumu, pagājušajā finanšu gadā tika rekonstruēti 2,44 kilometri maģistrālo siltumtīklu, kā rezultātā samazināsies siltumenerģijas pārvades zudumi un palielināsies siltumapgādes drošība. Patlaban uzņēmums ir sasniedzis zemāko siltumzudumu līmeni uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē, tie ir ap 13%, jeb 415 000 MWh, salīdzinot ar 1996./1997.finanšu gadu, tie bija 20% jeb 1,126 miljoni MWh.

Piesaistot Kohēzijas fonda līdzfinansējumu, tika veikti vairāki siltumtīklu maģistrāļu posmu pārbūves darbi - Prūšu ielā, posmā no Rušonu ielas līdz Maskavas ielai, A.Čaka ielā, posmā no Pērnavas ielas līdz Alauksta ielai, Brīvības gatvē, no Džutas ielas līdz Krustabaznīcas ielai, un Ogres ielā, posmā no Krasta ielas līdz Salacas ielai. Pagājušajā finanšu gadā nomainīti siltumtīklu posmi, kuriem bija raksturīgs liels avāriju skaits, kas izsauca siltumapgādes pārtraukumus. Kopumā nomainīti un no jauna izbūvēti 9,53 kilometri siltumtīklu. Viens no pakalpojuma kvalitātes rādītājiem ir pakalpojuma pieejamība tad, kad klientam tas ir nepieciešams.

Šajā finanšu gadā, veicot siltumtīklu rekonstrukciju, posmos ar lielu klientu skaitu tika izbūvēti pagaidu siltumtīkli, lai arī remontdarbu laikā klientiem tiktu nodrošināta siltumenerģijas piegāde, kā rezultātā netika atslēgtas 537 ēkas un ar karsto ūdeni tika nodrošināti aptuveni 31 476 dzīvokļi. Tādējādi tika uzlabota piedāvātā pakalpojuma kvalitāte, panākta klientu apmierinātība un tika palielināts pārdotās siltumenerģijas apjoms par 11 224 MWh.

Lai paaugstinātu siltumapgādes drošību, samazinātu rekonstrukcijas darbu ilgumu un ekspluatācijas izdevumus, akciju sabiedrība šogad uzsāka pielietot liela diametra rūpnieciski izolētos mezglus siltumtīklu kameru vietā. Tas ļāva saīsināt siltumtīklu rekonstrukcijas laiku, jo nebija jāveic kameru izbūve to tradicionālajā veidā (dzelzsbetona sienas, pārseguma plātnes utt.).

Aizvadītajā finanšu gadā siltumapgādes uzņēmums turpināja energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus siltumavotos.

Akciju sabiedrība, ievērojot ekonomiskā izdevīguma principu un valsts atbalstu atjaunojamo energoresursu izmantošanai enerģētikā, paredz stratēģiski paplašināt biokurināmā izmantošanu siltumapgādē, kā arī samazināt siltuma zudumus centralizētā siltumapgādes pārvadē. Šiem mērķiem plānots arī turpmāk piesaistīt ES fondu līdzfinansējumu.

Turpinot siltumavotu modernizāciju un attīstot siltumenerģijas ražošanu, ir plānots veikt biokurināmā ūdenssildāmā katla ar jaudu piecu MW uzstādīšanu SC "Daugavgrīva", piesaistot ES līdzfinansējumu.

"Rīgas siltums" ir viens no galvenajiem siltumenerģijas piegādātājiem Rīgā. Tas veic siltumenerģijas ražošanu, pārvadi un realizāciju, kā arī nodrošina siltumenerģijas lietotāju ēku iekšējās siltumapgādes sistēmu tehnisko apkopi. 77% no uzņēmuma piegādātās siltumenerģijas tiek izmantoti dzīvojamo māju apkurei un karstā ūdens sagatavošanai.

Pilsētas siltumtīklu kopējais garums ir aptuveni 800 kilometri, no kuriem 74% atrodas AS "Rīgas siltums" īpašumā.

"Rīgas siltuma" akciju kapitāls sadalās šādi: Rīgas dome (49%), Latvijas valsts (48,995%), AS "Enerģijas risinājumi. RIX" (2%), AS "Latvenergo" (0,005%).