Pēc viņa teiktā, pašreiz katru gadu tiek nocirsti 11-12 miljoni kubikmetru likvīdās koksnes. Latvijā netiek izmantots viss meža zemju saimnieciskais potenciāls, jo, pēc meža statistiskās inventarizācijas datiem, pamatā privātajos mežos 567,35 tūkstošus hektāru aizņem apšu un baltalkšņu audzes, no kurām koku ciršanas vecumu sasniegušo baltalkšņa un apses audžu kopējā krāja veido 79,21 miljonu kubikmetru. Pieaugušo un pāraugušo mīksto lapu koku audžu krāja nepārtraukti palielinās, tāpēc ikgadējos ciršanas apjomus iespējams palielināt līdz 17 miljoniem kubikmetru gadā, izcērtot saimnieciski mazvērtīgās mīksto lapu koku audzes un to vietā audzējot Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgās koku sugas.
"Eiropas Savienības mērogā mēs esam meža lielvalsts. Taču nav svarīgi, cik liela ir mūsu zeme, bet svarīgi - cik efektīvi to protam apsaimniekot. Šeit mums ir ievērojams izaugsmes potenciāls," skaidroja Dubrovskis.
Viņš norādīja, ka Latvijas meži aizņem 2% no visiem Eiropas mežiem, bet koksnes krāja ir 2,7% no visiem Eiropas resursiem. "Mūsu meži ir kvalitatīvi, mēs apsteidzam citu valstu vidējos rādītājus, arī lietuviešus un igauņus. Ja salīdzinām Latviju ar mežu lielvalsti Somiju, pēc meža platības tā ir 7,6 reizes lielāka, bet koksnes krājas apmēri Somijā ir vien 3,6 reizes apjomīgāki nekā Latvijā," viņš minēja.
Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss vērsa uzmanību uz to, ka sabiedrībā nereti valda stereotipi, ka Latvija eksportē tikai apaļkokus un uz ārzemēm lēti pārdod valsts "zaļo zeltu", bet patiesībā nepārstrādāts lietaskoks no Latvijas praktiski netiek izvests, un vietējo ražotāju starpā par šo resursu valda sīva konkurence.
"Mūsu ražotāju jaudas jau ir tik lielas, ka tie spēj ne tikai pārstrādāt vietējo koksni, bet aizvien biežāk zāģbaļķus importē no Zviedrijas, Norvēģijas, arī Krievijas un Baltkrievijas, lai Latvijā tie pārtaptu dēļos, mēbelēs, koka konstrukcijās un citos augstas pievienotās vērtības produktos, kuru galvenais noieta tirgus ir ārvalstīs," viņš minēja. Tāpat ražotāji pakāpeniski audzējot arī koksnes pārpalikumu - papīrmalkas - pārstrādes jaudas, aizvien vairāk ražojot kokskaidu plātnes, granulas un citus produktus.
"Kokrūpniecības izaugsmi ļoti labi raksturo fakts, ka laika posmā no 2000. Līdz 2014.gadam koksnes produkcijas eksporta vērtība pie vienādiem ciršanas apjomiem ir pieaugusi trīs reizes," teica Klauss.
Saskaņā ar ekspertu secināto sabiedrībā nereti valda nepamatoti stereotipi par Latvijas meža resursu pārmērīgu izmantošanu un izzušanu, kaut gan reālā situācija un statistika rāda citādu ainu, informēja diskusijas rīkotāji.
Tāpat eksperti diskusijā secināja, ka Latvijā meža resursi ir pietiekami kvalitatīvi un apjomīgi, lai tos izmantotu par galveno eksporta dzinējspēku pašreizējā ģeopolitiskajā un ekonomiskajā situācijā.