LDDK: jaunais mikrouzņēmumu regulējums visu sarežģī  (11)

Pēc viņas teiktā, plānoto grozījumu Mikrouzņēmuma nodokļa likumā būtiskākais jautājums - vai problēma nav pati nodokļa likme? -, kā arī "lielākie zemūdens akmeņi" slēpjas faktā, ka šis nodokļu režīms attieksies uz šauru uzņēmēju loku.

"Esošajā likumprojekta redakcijā tiek plānots noteikt nozares, kurās nevarēs izmantot mikrouzņēmuma nodokļa režīmu. Tā rezultātā tiks sarežģīta nodokļu administrēšana, kas arī valstij izmaksās dārgāk," uzskata Meņģelsone.

LDDK ir veikusi aprēķinus, kas liecina, ka, ieviešot minētos grozījumus, mikrouzņēmums ar, piemēram, 7000 eiro apgrozījumu gadā pēc diviem gadiem būs spiests samaksāt nodokļos un papildu sociālās apdrošināšanas iemaksās par aptuveni 1000 eiro vairāk nekā tad, ja tiktu saglabāta pašreizējā likuma redakcija. Savukārt, pieņemot vairāk darbinieku, uzņēmuma izmaksas pieaugs par 1000 eiro uz katru darbinieku.

Savukārt uzņēmumam ar apgrozījumu 15 000 eiro un vienu darbinieku pēc esošā regulējuma nodokļos jānomaksā 1830 eiro gadā, turpretī pēc jaunā regulējuma tie būs 2350 eiro gadā.

"Mikrouzņēmuma nodoklis pēc būtības bija paredzēts biznesa sākšanai, un lielākais tā ieguvums ir vienkāršota grāmatvedības uzskaite un administrēšana. Jaunie grozījumi visu sarežģīs un principiāli vairs nesaskanēs ar sākotnējo mērķi," uzsvēra LDDK vadītāja.

Savukārt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš Saeimas 9.aprīļa lēmumu atbalstīt mikrouzņēmumu nodokļa likmes saglabāšanu 9% apmērā komentēja, norādot, ka ekonomikas izaugsmei Latvijā sabremzējoties, ir būtiski pieņemt vairāk tādu lēmumu, kas sekmētu jaunu uzņēmumu un darba vietu veidošanu, tādējādi radot arī nodokļu ieņēmumu pieaugumu valsts budžetā.

LTRK jau vairākkārt paudusi atbalstu Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātajam likumprojektam, kurā paredzēts saglabāt mikrouzņēmumu nodokļa likmi 9% apmērā no apgrozījuma visiem šī nodokļa maksātājiem to pirmajos trīs darbības gados. Savukārt mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, kuru gada apgrozījums pārsniedz 7000 eiro, sākot ar saimnieciskās darbības ceturto taksācijas gadu, likumprojektā paredzēts noteikt mikrouzņēmumu nodokļa likmi 12% apmērā.

Tāpat EM priekšlikums paredzēja 9% mikrouzņēmumu nodokļa likmes saglabāšanu visiem šī nodokļa maksātājiem arī pārejas periodā - t.i. nākamos trīs gadus.

Jau ziņots, ka Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija šonedēļ izskatīšanai galīgajā lasījumā atbalstīja likumprojektu par 9% nodokļa likmes piemērošanu mikrouzņēmumiem pirmajos trīs to darbības gados.

Likumprojekts paredz, ka no šā gada sākuma nodokļa likme mikrouzņēmuma apgrozījumam no 7000 līdz 100 000 eiro pirmajos trīs gados ir 9%, bet, sākot ar saimnieciskās darbības ceturto taksācijas gadu, nodokļa likme būs 12%.

Likumā paredzēts arī ietvert nosacījumu, ka līdz 2016.gada 1.janvārim būs jāveic izmaiņas likumā par valsts sociālo apdrošināšanu, atrisinot mikrouzņēmumu darbinieku sociālo garantiju problēmu. Proti, būs jānosaka, ka mikrouzņēmuma darbinieki papildus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā noteiktajam ir sociāli apdrošināmi ar mērķi trīs gadu laikā sasniegt sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu apmēru, kas atbilst darba devēja un darba ņēmēja iemaksu summai, kas aprēķināta no minimālās algas.

Savukārt, ja šis nosacījums netiks izpildīts, tad no 2016.gada 1.janvāra mikrouzņēmumu nodokļa likme uzņēmumiem ar apgrozījumu no 7000 līdz 100 000 eiro būs 13%, bet 2017.gadā un turpmāk - 15%.

Komisijas vadītājs Kārlis Šadurskis (V) pēc komisijas sēdes sacīja, ka salīdzinājumā ar otrā lasījuma redakciju likumprojekts "juridiski un loģiski precizēts", taču galvenās izmaiņas tajā saglabātas.

Jau ziņots, ka Saeima iepriekš nolēma pagarināt pirmā ceturkšņa mikrouzņēmumu nodokļa deklarācijas iesniegšanas un nodokļa nomaksas termiņu - tas šogad būs no 15.maija līdz 25.maijam.

Saeima 2013.gada novembrī grozīja Mikrouzņēmumu nodokļa likumu, paredzot pakāpeniski palielināt mikrouzņēmumu nodokli, sākot no 2015.gada, kamēr 2017.gadā tas sasniegs 15%.