ES komisārs: cerams, ka progress zvejniecības sfērā Latvijā turpināsies  (3)

Viņš norādīja, ka vēl arvien ir iespējas, lai nozari pilnveidotu un kļūtu vēl labāki. "Mums ir jāliek saprast, ka noķert vairāk [zivju] ne vienmēr nozīmē lielāku peļņu," sacīja Vella, uzsverot, ka ir jādomā par ilgtspēju.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka zivju pārstrādes efektivitāte Latvijā ir zemāka nekā vidēji Eiropā. Pēc viņa teiktā, zivrūpnieki var uzlabot efektivitāti, palielinot darbaspēku un nodrošinot labākus rīkus ar ko strādāt.

Moderns skatījums par zvejniecības nozari neietver šauru skatījumu uz zivju nozveju, bet zivju pārstrādi, kas nodrošina četras reizes vairāk ieņēmumu, viņš minēja. "Efektivitātes un produktivitātes uzlabošanai nav nepieciešams samazināt darbaspēku, bet iespējams vairākumā gadījumu būtu nepieciešamas palielināt darbinieku skaitu un nodrošināt šim darbaspēkam labākus rīkus, labākus instrumentus un labākas tehnoloģijas, ar ko viņi varētu darboties," sacīja Vella.

Viņš skaidroja, ka Rīcības programmas Zivsaimniecības attīstībai 2014.-2020.gadam ietvaros no kopējās programmas summas, kas veido vairāk nekā 130 miljonus eiro, aptuveni 80 miljoni eiro ir paredzēti efektivitātes un produktivitātes celšanai.

Vella minēja, ka ir svarīgi lai zvejniecības nozare kļūtu ilgtspējīga ne tikai Latvijā un Eiropā, bet visā pasaulē kopumā. Viņš uzsvēra, ka bez zivju resursu krājumu ilgstošas pastāvēšanas nevarēs pastāvēt ne zvejniecības nozare, ne zvejnieki.

Savukārt Latvijas Zivsaimnieku asociācijas prezidents Inārijs Voits atzīmēja, ka zvejniekiem katru gadu samazinās kvotas, bet Eiropas Zivsaimniecības fonds paredz, ka zvejniekiem pašiem ir jāatrod iespēja, ka radīt pievienoto vērtību zivij. "Mēs samazinājām kuģu skaitu un tajā ražotājorganizācijā, kuru es vadu, uz vienu zvejnieku izstrādes veido jau 56 tūkstošus eiro gadā, kas ir augstāk nekā apstrādē," sacīja Voits, piebilstot, ka Latvijā ir pievienotā vērtība zvejniecībā ir augstāka nekā pārstrādē, kas ir panākts pateicoties kuģu skaita samazinājumam un izstrādes palielinājumam uz vienu jūrnieku.

Pēc viņa teiktā, pēdējos gados Latvijai ir samazināta kvota, kas var radīt problēmas. "Nākotnē var rasties neliels konflikts starp zvejniekiem un zivju apstrādi, jo mums liek pašiem pievienot vērtību zivij nevis atdot to kā izejvielu zivju pārstrādei, kas varbūt īpaši nepatīk zivju pārstrādātājiem, bet zvejnieki no 2014.-2020.gadam gan ostās, gan iekārtu investīcijās ir ieguldījuši milzīgu naudu, lai kāpinātu algas un izstrādi uz vienu zvejnieku," norādīja Voits.

ES vides, jūrlietu un zivsaimniecības komisārs sacīja, ka Latvijas zvejnieki nebūtu savstarpēji jāsalīdzina ar Latvijas zivju pārstrādes nozari, bet gan ar zvejniecību Eiropā, savukārt Latvijas zivju pārstrāde jāsalīdzina ar attiecīgo sektoru Eiropā. "Vienotajā zvejniecības politikā ir noteikta tāda konstrukcija kā sadalīšana vai virzīšanās reģiona virzienā, jo sevišķi, attiecībā uz tehniskajiem pasākumiem, kā piemēram, zvejas tīklu acs izmēru, kuģu veids, tips jeb kuģu skaits dalībvalstī un tā tālāk," teica Vella.

Viņš arī piebilda, ka būtu ideāli, ja katru gadu Eiropas Komisija (EK) varētu palielināt kvotu, taču ir svarīgi ņemt vērā ilgtspējīgu attīstību.

Vella norādīja, ka viss ir EK lēmumiem par kvotu sadali ir zinātnisks pamats un kvotu noteikšanas process tiek veikts, balstoties uz zinātnisko padomu - zivju sugām, kuras ir pārmērīgi nozvejotas, kvota tiek samazināta. "Protams, var pieņemt vienkāršu lēmumu - doties tālās jūrās un ķert vairāk zivju, bet pēc pieciem, desmit gadiem tur šie zivju resursi arī tiks izsmelti un mums būs iespēja ķert krietni mazāk zivju mūsu esošajos okeānos un jūrās," sacīja Vella, piebilstot, ka importētās zivis ES dalībvalstīs būtu jāaizstāj ar uz vietas audzētiem akvakultūras produktiem.

Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits atzīmēja, ja salīdzina šproti, kas Latvijā tiek ražota vairumā, ar, piemēram, sardīņu ražošanu Spānijā, Vācijā vai citur, kur ir liels roku darbs, produktivitāte ir ļoti līdzīga.

Vienlaikus viņš norādīja, ka neredz pretrunas starp zveju un pārstrādi Latvijā - katrs dara to, ko labāk māk. Tāpat zivju pārstrāde un zvejniecība bieži pastāv līdzās. "Piemēra pēc viens no lielākajiem zivju pārstrādātāju īpašniekiem, ir arī viens no lielākās zivju flotes īpašniekiem un darbojas arī metālapstrādē," sacīja Šmits.

Nozaru pārstāvji vērsa komisāra uzmanību uz to, ka līdz ar zivju izkraušanās pienākuma gaitu ES dalībvalstīs, rodas problēmas, kur likt mazās zivis, kuras pārstrādei ir nederīgas.

Uzņēmuma "Brīvais vilnis" valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris uzsvēra, ka zivju pārstrādes nozarē ir ļoti daudz darba, ko nevar aizstāt ar tehnoloģiskām iekārtām, kas rada problēmu Latvijas lielajiem zivrūpniecības uzņēmumiem apgūt ES fondu līdzekļus. "Šajā uzņēmumā ["Brīvajā vilnī"] strādā 450 cilvēki. Mēs uzreiz klasificējamies kā lielais uzņēmums kaut gan gada apgrozījums ir tikai 12 miljoni eiro. Tādēļ Eiropas naudu atbalsta programmās mēs kā lielais uzņēmums saņemam ļoti maz - vien 30%," klāstīja Babris.

Viņš arī pauda, ka pie tika liela roku darba īpatsvara zivju pārstrādes uzņēmumi nevar panākt būtisku ražības pieaugumu, tāpēc vienīgais ceļš ir ražot zivju produkciju dārgajā segmentā. Vienlaikus Eiropas patērētājs pieprasa lētāku produkciju un tādēļ tirgū parādās daudz nekvalitatīvas produkcijas un Eiropas lielveikalu tīklos bez starpniekiem ir ļoti grūti iekļūt, savukārt tie lielu daļu ienākumu paņem sev.

Savukārt Vella atzina, ka pozitīvi ir vērtējams fakts, ka zvejnieki saprot, ka EK iniciatīvas, piemēram, izmantot zinātnieku viedokli attiecībā uz zivju resursu prognozēšanu nākotnē, nodrošina ilgtspējīgu zivju resursu apguvi.

Viņš arī norādīja, ka Latvija ir ļoti labi apguvusi zivsaimniecības fonda līdzekļus iepriekšējā plānošanas periodā.

Jau vēstīts, ka pirmdien Latvijā ieradies ES vides, jūrlietu un zivsaimniecības komisārs Vella.