Saeimas deputāts Rihards Kols (NA) iesniedzis priekšlikumus grozījumiem Imigrācijas likumā, rosinot stingrāk kontrolēt finanšu līdzekļu izcelsmi darījumiem, par kuriem tiek izsniegtas termiņuzturēšanās atļaujas (TUA), informēja deputāts.
Kola priekšlikums paredz, ka šādiem darījumiem nevarēs izmantot ārpus Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm izsniegtos aizdevumus.
Pēc deputāta skaidrotā, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests vairākkārtīgi ir vērsis uzmanību uz to, ka ārzemnieki izmanto iespēju Latvijā noziedzīgos līdzekļus legalizēt, iegādājoties īpašumus, lai saņemtu TUA.
Kols rosina noteikt stingrāku kontroli gan īpašuma iegādes darījumiem, gan vērtspapīru darījumiem, gan tad, ja trešo valstu pilsonis iegulda uzņēmumu kapitāldaļās.
"Pašreizējā kārtība nenosaka, ka, iegādājoties īpašumus, būtu nepieciešams konkrēti norādīt naudas līdzekļu izcelsmi. Līdz ar to viens no veidiem, kā kriminālās aprindas izmanto Latviju, lai veiksmīgi legalizētu savu "netīro naudu", ir TUA iegūšana apmaiņā pret nekustamā īpašuma iegādi, kas nav pieļaujams," viņš uzsver.
Kola iesniegtie grozījumi paredz, ka TUA saņēmēji nevar būt personas, kuras veikušas ieguldījumus kapitālsabiedrību pamatkapitālā vai iegādājušās nekustamo īpašumu, slēgušas darījumus par pakārtotām saistībām Latvijas kredītiestādē, vai iegādājušās īpašam mērķim noteiktus bezprocentu valsts vērtspapīrus, izmantojot līdzekļus, ko pilnībā vai daļēji ir aizdevusi kredītiestāde, kas nav ES dalībvalstī reģistrēta.
Kopš 2014. gada ES ir izveidots vienots uzraudzības mehānisms, kas ļauj centralizēti uzraudzīt nacionālo banku darbību un naudas līdzekļu plūsmu, kas izskauž mahinācijas ar nelegāli iegūtu naudu, skaidro deputāts.
Jau vēstīts, ka pašlaik Imigrācijas likuma grozījumi Saeimā tiek skatīti otrajā lasījumā.
No 2014.gada 1.septembra minimālā vērtība nekustamo īpašumu pircējiem, lai tie varētu pretendēt uz termiņuzturēšanās atļauju uz laiku līdz pieciem gadiem, ir 250 tūkstoši eiro. Iepriekš termiņuzturēšanās atļauju varēja saņemt, iegādājoties vienu vai vairākus īpašumus 142,3 tūkstošu eiro apmērā Rīgā vai 71,15 tūkstošu eiro apmērā ārpus Rīgas reģiona un republikas pilsētām.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
