Jaunā kārtība paredz, ka šajā sezonā dīzeļdegviela būs atbilstoši iezīmēta jeb marķēta ar fiskālo marķieri un krāsvielu. Šo dīzeļdegvielu varēs izmantot tikai lauksaimniecības tehnikā - traktortehnikā un lauksaimniecības pašgājējmašīnās.
Tāpat kārtība nosaka, ka dīzeļdegviela būs jāuzglabā atsevišķi no nemarķētās dīzeļdegvielas.
Tāpat noteikts, ka Lauku atbalsta dienests dīzeļdegvielu piešķir par to vienotā platības maksājuma saņemšanai deklarēto platības hektāru, par kuru ir nodrošināti ieņēmumi no ražošanas vai akvakultūras vismaz 285 eiro no hektāra.
Papildus minētajiem ieņēmumiem par ilggadīgiem zālājiem vai aramzemē sētiem stiebrzāļu vai lopbarības zālaugu,tostarp proteīnaugu, maisījuma platību ir jānodrošina minimālais lauksaimniecības dzīvnieku blīvums 0,5 nosacītās liellopu vienības, bet bioloģiskajās saimniecībās - 0,4 nosacītās liellopu vienības.
Plānots, ka tādas dīzeļdegvielas saņemšanai, kurai piemēro samazināto akcīzes nodokļa likmi, pieteiksies aptuveni 18 000 lauksaimnieki.
Noteikumu projekts stāsies spēkā pēc tā publicēšanas oficiālā izdevuma "Latvijas Vēstnesis" mājaslapā.
Kā ziņots, pret bezakcīzes degvielas marķēšanu vairākkārt iebilda vairākas zemnieku organizācijas, to definējot kā ar varu uzspiestu likuma normu, kas nozīmē papildu izmaksas kopumā līdz pat 15 miljoniem eiro.
Tikmēr Finanšu ministrija norādījusi, ka neredz pamatojumu, lai tagad neievērotu Eiropas Savienības noteiktās prasības, pretējā gadījumā tas var novest pie pārkāpuma procedūras ierosināšanas. Tā rezultātā atbalsta saņēmējiem varētu nākties atmaksāt saņemto atbalstu akcīzes nodokļa atbrīvojuma apmērā par iepriekšējiem pieciem gadiem.
Saskaņā ar Zemkopības ministrijas datiem 2013.-2014.gadā piešķirtais dīzeļdegvielas daudzums - 108 992 100 litru - ir izlietots 94% apmērā (102 423 848 litri).
Savukārt saskaņā ar Lauku atbalsta dienesta (LAD) informāciju 2014.-2015.saimnieciskajā gadā uz bezakcīzes degvielu pieteicies 17 771 lauksaimniecības produkcijas ražotājs.