SAB: Krievija var izmantot ietekmi uz atsevišķām ekonomikas nozarēm  (4)

Pērn būtiski riski ir konstatēti atsevišķās Latvijas tautsaimniecības nozarēs, kuras ir ievērojami atkarīgas no ārējiem ekonomiskiem apstākļiem, tostarp no Krievijas. Ņemot vērā starptautiskos apstākļus, Krievija ir izmantojusi un var izmantot dažādas ietekmes mehānismus uz atsevišķām ekonomikas nozarēm, lai izdarītu politisku spiedienu pret Latviju. Tranzīta, enerģētikas, finanšu, lauksaimniecības nozares vai individuāli uzņēmumi ar lielu tirgus segmentu Krievijā var tikt pakļauti dažādiem darbību ierobežojošiem pasākumiem.

Atbildot uz Eiropas Savienības sankciju ieviešanu 2014.gadā, Krievija reaģēja ar liegumu ievest savā tirgū noteiktas Eiropas Savienības un citu rietumvalstu preču grupas. Mērķtiecīgi tika izvēlēta pārtikas nozare, kurai ES dalībvalstīs ir spēcīgs lobijs uz lēmumu pieņēmējiem.

Enerģētikas sektorā joprojām saglabājas energoatkarības riski, kas saistīti ar vienu dominējošu piegādātājvalsti. Lai arī energoresursu piegāžu patraukšanas riski ir zemi, atsevišķos segmentos tie faktiski pastāv. Starpsavienojumu, piegāžu ceļu diversifikācija un energosektora liberalizācija atbilstoši ES Trešajai enerģētikas paketei ir prioritārs ilgtermiņa uzdevums enerģētikas drošības stiprināšanai.

SAB savā pārskatā arī norādījis, ka Krievijas informatīvā ietekme Latvijā primāri tiek realizēta caur retranslētajiem Krievijas plašsaziņas līdzekļiem. Dažādi tulkojumi un pārpublikācijas nonāk arī Latvijas medijos, tādējādi importējot Latvijas mediju telpā šaubīga rakstura informāciju un vērtības.

Krievijas informatīvās telpas klātbūtne Latvijā sniedz ietekmes sviras sabiedriskās domas veidošanai un lielas sabiedrības daļas īstermiņa un ilgtermiņa rīcības modelēšanai. Ukrainas konflikta laikā arī Latvijā bija vērojama agresīva Krievijas informatīvās politikas realizācija ar informatīvā kara metodēm. To mērķis bija radīt sabiedrības apjukumu, neskaidrību un graut pārliecību savās spējās.

Ar agresīvu retoriku tika uzrunātas un kūdītas sabiedrības radikālās grupas, veicinot sabiedrības šķelšanos un polarizāciju. Krievijas propagandas vēstījumos sistemātiski tika izmantots antiamerikāniskais sentiments, kā arī apelēts pie materiāliem ieguvumiem vai zaudējumiem sankciju kontekstā. Uzstājīgi tika proponēta "patiesā" versija par notikumiem Ukrainā un Krievijas rīcību.

Pagājušajā gadā SAB redzeslokā atradās vairāki dažādu Krievijas institūciju īstenoti ietekmes un propagandas pasākumi, kas bija vērtējami kontekstā ar Krievijas īstenoto agresiju Ukrainā. Daļa no šiem pasākumiem bija vērsti uz Latvijas sabiedrības viedokļa un lēmumu pieņēmēju ietekmēšanu.

Pērn Krievijas tautiešu politikas realizācija notika bez būtiskām izmaiņām, tradicionālajiem darbības virzieniem pievienojās vēl viens - tautiešu pasākumi atbalsta Krievijas politikai Ukrainā demonstrēšanai. Prokrievisko organizāciju darbība un finansēšana bieži raksturojama ar caurskatāmības trūkumu.

Dažādas izteikti politiskas akcijas, izdevumu publicēšana un mediju kampaņas tiek finansētas caur Krievijas valsts fondiem, maskējot tos zem neitrāliem kultūras vai izglītības pasākumiem. Atsevišķos gadījumos finansējums tiek virzīts caur ārvalstīs bāzētiem starpniekiem un sabiedrisko attiecību vai konsultāciju kompānijām.

Atsevišķas Krievijai labvēlīgas personas un organizācijas tiek piesaistītas kā starptautiskie eksperti Krievijas publiskajā telpā, lai paustu Krievijai vēlamu viedokli par notiekošajiem procesiem, secinājis SAB.