Azartspēlēm internetā izsniegtas sešas licences; jaunu licenču pieprasījumu nav  (6)

Viņa atzīmēja, ka 2014.gada augustā, kad Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija sāka bloķēt nelicencētās interneta azartspēļu vietnes, inspekcijā vērsās trīs lielu kompāniju pārstāvji, lai iegūtu šo licenci, taču šis jautājums tā arī palika sarunu līmenī, jo tās nav apmierinātas ar likuma prasībām.

"Skaidrs, ka viņiem ir lietas, kas nepatīk mūsu likumā. Bet vienmēr esmu teikusi, ka tas, ka man nepatīk kāds likums, nenozīmē, ka es to drīkstu pārkāpt un neievērot. Azartspēles ir joma, kurā katra Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts var noteikt savas likuma prasības, normas un kritērijus, ņemot vērā savas valsts konkrēto situāciju – sociālo stāvokli, situāciju ar atkarīgajiem, kultūras, reliģisko, vēsturisko procesu ietekmi. Azartspēles nav harmonizētā nozare, un tas nozīmē, ka nav vienotas direktīvas vai regulas, kas noteiktu, ka visām ES dalībvalstīm azartspēles ir jāregulē vienā noteiktā veidā. Vienīgi nedrīkst būt kādas diskriminējošas normas, piemēram, pateikt, ka zviedri drīkst, bet francūži kaut ko nedrīkst azartspēļu jomā tavā valstī vai ka azartspēļu automātus atļauj, bet kazino aizliedz," klāstīja Birne.

Viņa norādīja, ka kompānijām nepatīk, ka atbilstoši Latvijas likumam, lai saņemtu licenci, pamatkapitālam ir jābūt 1,4 miljoniem eiro, kā arī uzņēmumam vai tā filiālei ir jābūt reģistrētai Latvijā. "Pretējā gadījumā mēs nevaram kontrolēt, komunicēt, pārbaudīt, sadarboties savās procedūrās ar uzņēmumu, kas ir izvietots, piemēram, Maltā, Gibraltārā vai vēl kaut kur. Arī valsts nodevas apmērs – 427 tūkstoši eiro –, kas nepieciešams, lai saņemtu licenci, kompānijām šķiet pārāk liels. Tie ir galvenie nosacījumi, kāpēc viņi izvēlas šeit licenci nesaņemt un turpināt darboties nelegāli," teica Birne.

Tāpat viņa uzsvēra - tas, ka kompānijai ir licence Maltā, nenozīmē, ka tā var piedāvāt savus pakalpojumus jebkur.

"Eiropas Komisijā ir izveidota ekspertu grupa azartspēļu jautājumos ne vienotas interneta azartspēļu regulācijas, bet vienotu rekomendāciju sagatavošanā, lai tās tiktu vismaz kaut kādā veidā vienoti regulētas. Darba grupā strādā visas ES dalībvalstis, un it īpaši lielās valstis, kurām nebūtu par ko uztraukties, - Francija, Beļģija, Spānija, Zviedrija - tāpat kā mēs atbalsta pozīciju, ka nebūs tā, ka Maltas licence ir visiem derīga. Savukārt Malta pastāv uz savu, raksta pretenzijas un vēstules. Kā jau birokrātijā tas notiek, ja kāds pret kaut ko iebilst, paiet laiks, kamēr tas tiek izskatīts. Birokrātiskās procedūras Eiropas iestāžu līmenī ir ļoti garas un nogurdinošas," pauda Birne.

Viņa arī uzsvēra, ka vispārējā Eiropas licence ir Maltas izdomājums un tāda nepastāv. "Nav tādas Eiropas licences, tas ir blefs, savas darbības attaisnošana," teica Birne.

Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija darbu sāka 1998.gadā un realizē valsts politiku izložu un azartspēļu organizēšanā. Iestādes galvenie uzdevumi ir nodrošināt, lai azartspēles patērētājiem ir drošas, azartspēļu un loteriju organizētāji atbilst likumā noteiktajām prasībām, kā arī nodrošināt azartspēļu un loteriju kontroli un uzraudzību, lai tās tiktu organizētas tikai atbilstoši valsts normatīvo aktu prasībām, un nodrošināt patērētāju interešu aizsardzību un veidot ieguldījumu, lai samazinātu iespējamo sociālo risku, kas saistīts ar azartspēlēm.