Vides pārraudzības birojs nekonstatē pārkāpumus 'Rail Baltica' sabiedriskajā apspriešanā  (2)

"Nav konstatēts, ka paredzētās darbības sākotnējās sabiedriskās apspriešanas procesā būtu pārkāptas vai ignorētas normatīvajos aktos noteiktās sabiedrības tiesības uz informāciju vai līdzdalību ietekmes uz vidi novērtējuma procesā, kas citu starpā būtu par pamatu noteikt, ka veicama atkārtota sākotnējā sabiedriskā apspriešana vai nosakāms cits priekšlikumu iesniegšanas termiņš," teikts paziņojumā VPVB mājaslapā.

Biroja lēmumā norādīts, ka sākotnējā sabiedriskā apspriešanā saņemti vairāk nekā 600 individuālu vai kolektīvu iesniegumu no Latvijas iedzīvotājiem. Tostarp saņemti iebildumi par plānotajām dzelzceļa trasēm, to atbilstību pašvaldību teritoriju plānojumiem un sabiedriskās apspriešanas kārtību un termiņiem. Tāpat izteikti priekšlikumu mainīt plānoto dzelzceļa trasi, kā arī uzdoti vairāki gan tehniskas dabas jautājumi, gan saistībā ar kompensācijām par trases skartajiem īpašumiem.

Biroja lēmumu, ka "Rail Baltica II" sabiedriskajā apspriešanā nav konstatēti pārkāpumi, mēneša laikā var apstrīdēt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Jau vēstīts, ka 15.martā beidzās sākotnējā sabiedriskā apspriešana par "Rail Baltica II" projektu. No 23.februāra līdz 15.martam kopumā 15 Latvijas pašvaldībās, kuras skar "Rail Baltica II" trases, notika sākotnējās sabiedriskās apspriešanas sanāksmes, kurās iedzīvotāji un pašvaldības izteica priekšlikumus, lai tos vērtētu ietekmes uz vidi novērtējuma gaitā un izpētes darba rezultātā noteiktu optimālo trases novietojuma variantu.

Pēc izpētes darba noteikts, ka "Rail Baltica II" trase Latvijas teritorijā šķērsos Salacgrīvas novadu, Limbažu novadu, Sējas novadu, Inčukalna novadu, Ropažu novadu, Garkalnes novadu, Stopiņu novadu, Salaspils novadu, Ķekavas novadu, Iecavas novadu, Bauskas novadu, Baldones novadu, Mārupes novadu, Olaines novadu un Rīgu. "Rail Baltica II" Latvijas posma detalizētu tehnisko izpēti veic pilnsabiedrība "RB Latvija".

Pēc "RB Latvija" pārstāvju teiktā, no 15 pašvaldībām, kuras plānots šķērsot dzelzceļam, 10 ir pozitīvs viedoklis par projektu, trijām neitrāls, bet divām - negatīvs. Plānots strādāt, lai rastu risinājumus, kas apmierinātu visas puses. Līdz septembrim plānots veikt lokālplānojuma izstrādi un ietekmes uz vidi novērtējumu, kā arī strādāt pie tehniskajiem risinājumiem. Šogad rudenī sāksies nākamā sabiedriskā apspriešana par "Rail Baltica II" tehnisko projektu.

Līdz 2015.gada beigām plānots izvēlēties vienu trases variantu, pašvaldībās lemjot par plānotās darbības akceptu. Tādējādi 2015.gada beigās būs arī zināma dzelzceļa nodalījuma josla 40 līdz 60 metru platumā, kas norobežota ar žogu - šim variantam tiks izveidots precīzs saraksts ar skatajiem īpašumiem.

"Rail Baltica II" projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai. Atbilstoši Lielbritānijas konsultāciju kompānijas "Aecom Ltd." 2011.gadā veiktajiem aprēķiniem jaunā dzelzceļa līnija Latvija provizoriski izmaksās 1,27 miljardus eiro, bet visās trijās Baltijas valstīs - 3,68 miljardus eiro. Konkrētais valsts ieguldījums ir atkarīgs no Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma lieluma. "Rail Baltica II" projekts var pretendēt uz līdz 85% ES līdzfinansējumu.