ES cer uz piena tirgus atdzīvošanos; lielākās kvotu soda naudas - Vācijai un Nīderlandei  (14)

Tāpat prognozēts, ka lielākās soda naudas par pārsniegtajām kvotām pēdējā gadā pirms to brīvlaišanas šogad būšot jāmaksā Vācijai - ap 160 miljoniem eiro.

Kā norāda Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra eksperte Silvija Dreijere, kura piedalījās darba grupā, patlaban situācija ES dalībvalstīs piena tirgū ir visai atšķirīga.

Vācijā piena ražošanas tempi salīdzinājumā ar pērno gadu ir samazinājušies par 3%, bet kvotas tiks pārpildītas un soda naudas būs jāmaksā. Pēc pērnā gada aplēsēm Vācijā būs lielākais kvotas pārsniegums - par aptuveni 580 000 tonnām, kas lauksaimniekiem soda naudās varētu izmaksāt vairāk nekā 160 miljonus eiro. Vācijā martā piena cena bija 30,4 centi par kilogramu un tikko sedza ražošanas pašizmaksu.

Nīderlandē piena ražošanas apjomi ir pagājušā gada līmenī. Kvotas pārpilde sagaidāma par 4%, kas varētu izmaksāt kopumā ap 130 miljoniem eiro. Pēc kvotu atcelšanas te sagaidāms piena ražošanas apjomu kāpums, jo arī govju skaits pagājušajā gadā ir palielinājies. Straujš cenu kritums - līdz 30 centiem - bija janvārī, un pieaugumu gaida tikai jūnijā vai jūlijā. Tiesa, lielākais kooperatīvs "Friesland Campina" jau tagad cenu ir paaugstinājis uz 35-36 centiem.

Somijā uzskata, ka piena ražošanas nozarē iestājusies kritiska situācija, jo dominējošais piena pārstrādātājs "Valio" piena cenu ir samazinājis un patlaban tā ir 36 centi. Arī vairumtirgotāji ir nolaiduši cenu piena produktiem, kas arī negatīvi ietekmē cenas zemniekiem.

Lielbritānijā piena ražošana ir palielinājusies par 8%, bet kvota netikšot pārpildīta. Lai arī vidējā cena ir 33-34 centi par kilogramu, lielākās bažas rada lielā cenu atšķirība dažādām saimniecībām - amplitūda ir 22-40 centi.

Itālijā, lai nepārsniegtu kvotu, piena ražošanas apjomi pēdējos mēnešos ir samazinājušies un daudzas saimniecības pāriet uz gaļas liellopu audzēšanu. Piena cena marta sākumā bija 33-35 centi par kilogramu, bet arī piena ražošanas izmaksas ir augstas. Puse no Itālijā saražotā piena tiek pārstrādāts dažādos ģeogrāfiskās izcelsmes sieros.

Lietuvā piena kvotas netiks pārpildītas. Cena ir samazinājusies līdz 23 centiem par kilogramu, bet novērojama liela cenu starpība starp dažādām saimniecībām.

Igaunijā zemākā cena bija janvārī - 24 centi par kilogramu, februārī bija neliels kāpums un vidējā cena sasniedza 26 centus. Igaunijā prognozē, ka krīzes dēļ no ražošanas varētu aiziet ap 100 piena ražotāju, kas būtu liels zaudējums, ņemot vērā, ka šajā valstī piena ražotāju skaits ir tikai ap 700. Patlaban ražotājus mēģina atbalstīt ar subsīdijām, bet piena produktiem meklē noieta tirgus Indijā un Japānā.

Tikmēr Latvijā jaunākie dati liecina, ka uz 31.martu piena kvota izpildīta par 99,03%, līdz ar to soda naudas ies secen. Tomēr, kā jau vairākkārt ticis uzsvērts, rādītājs var nedaudz mainīties, jo līdz 15.maijam zemnieki vēl iesniedz pēdējās deklarācijas.

Jau vēstīts, ka, sākot ar 1.aprīli, visā ES atcelta piena kvotu sistēma, kas ražotājiem un pārstrādātājiem nozīmē pārmaiņas tirgū saistībā ar iespējamo pārprodukciju un cenu svārstībām.

Kārtējais kvotas gads sākās pērn 1.aprīlī, beidzās šogad 31.martā, un tās apjoms Latvijā bija nemainīgs - 781 132 tonnas. Vēl janvārī tika prognozēta kvotas pārpilde par 1%, kas Latvijai varētu nozīmēt vairāk nekā divus miljonus eiro lielu soda naudu.

Latvijas piensaimnieki prognozē, ka pēc kvotu atcelšanas ražotājiem paveras labas perspektīvas pasaules tirgos, tomēr vienlaikus jārēķinās ar piena cenu tālāku kritumu, mazāku izslaukumu, kā arī produktu portfeļa pārskatīšanu.

Eiropas Komisijā prognozē, ka pēc kvotu sistēmas brīvlaišanas sagaidāma strauja piena ražošanas palielināšanās. Vidējā iepirkuma cena ES tirgū patlaban ir 34 centi par kilogramu, līdz 2020.gadam pieaugums sasniegs tikai 35 centu rādītāju. Tikmēr Latvijā vidējā piena iepirkuma cena svārstās 22-22,7 centu robežās.