Patlaban ir grūti prognozēt, cik ilgs laiks paies, lai Latvijas šprotu ražotāji tiktu iekļauti Ķīnas sertifikācijas un akreditācijas administrācijas sarakstā, taču citu valstu pieredze liecina, ka tie var būt trīs četri mēneši, sacīja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) pārstāvniecības Ķīnā vadītāja Ieva Jākobsone-Bellomi.
Janvāra sākumā bija jāsākas ilgi plānotajam Latvijas šprotu pirmo kravu eksportam uz Ķīnu, bet tas joprojām nav noticis. Zivrūpnieki uzskata, ka vainojama Ārlietu ministrijas (ĀM) neizdarība. Savukārt ĀM šos pārmetumus nosauca par pilnībā nepamatotiem.
Kā iepriekš skaidroja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis, Ķīnā šogad ir mainījušās prasības zvejas produkcijas eksportam, līdz ar to mainīta iepriekšējā, 2004.gadā izdotā sertifikāta forma. Kontaktējoties ar Ķīnas atbildīgo institūciju, formu PVD ir aizpildījis un nosūtījis atpakaļ uz Ķīnu apstiprināšanai. Tālākā lietu virzība jeb sertifikāta formas apstiprināšana ir atkarīga no Ķīnas dienesta.
Kā skaidroja ĀM, sertifikāta forma aprīlī tika nosūtīta tāpēc, ka tikai marta beigās un aprīļa sākumā Latvijas vēstniecība Ķīnā saņēma lūgumu no LIAA pārstāvniecības Pekinā un SIA "Sino Business Links Latvia" griezties pie Ķīnas sertifikācijas dienesta AQSIQ un izprasīt jauno zivju sertifikāta paraugu. Vēstniecība nekavējoties sazinājās ar AQSIQ, operatīvi saņēma nepieciešamos dokumentus un uzreiz nosūtīja tos Latvijas PVD.
Arī LIAA pārstāve Ķīnā apstiprināja, ka marta beigās uzņēmēji aicinājuši šī jautājuma risināšanā iesaistīt valsts institūcijas, jo pašu spēkiem tas nav bijis iespējams.
"Attiecīgi LIAA lūdza Latvijas vēstniecības palīdzību nepieciešamo Ķīnas dokumentu iegūšanā. Paralēli ar Eiropas Savienības Komisijas delegācijas Pekinā atbalstu LIAA pārstāvniecība organizēja tikšanos ar AQSIQ augsta līmeņa ekspertiem zivju importa Ķīnā jautājumos," stāstīja Jākobsone-Bellomi.
Šā gada 3.aprīlī LIAA pārstāve Ķīnā tikusies ar AQSIQ un pārrunājusi zivju importa procesa jautājumus, noskaidrojot pašreizējo Latvijas kā eksportētājas faktisko situāciju attiecībā uz atbilstību Ķīnas normatīvajiem aktiem. Tika arī izrunāti konkrēti soļi, ko Latvijai nepieciešams spert, lai sāktu Latvijas zivju produktu eksportu uz Ķīnu. Par sarunu un turpmākajām darbībām tika informēts arī PVD, kas iesaistījās šī jautājuma risināšanā.
Savukārt 9.aprīlī LIAA pārstāvniecība Ķīnā no AQSIQ saņēma Ķīnas veselības sertifikāta šablonu, kas tika nodots PVD. Tāpat ar PVD un Zemkopības ministrijas pārstāvjiem tika spriests par to, kas Latvijai būtu darāms, lai atbalstītu Latvijas piena un zivju eksportētājus.
"LIAA ir apzinājusi Ķīnas nacionālos standartus attiecībā uz zivju produktu importu Ķīnā un nodrošinājuši to tulkojumu, kas nodots PVD. Savukārt PVD ir sagatavojusi un nosūtījusi veselības sertifikāta šablonu Ķīnas sertifikācijas institūcijām un, pēc manā rīcībā esošās informācijas, pēc dažu sīku tehniska rakstura jautājumu novēršanas, ko ierosināja Ķīnas puse, šablonam vajadzētu būt apstiprinātam nākamās nedēļas laikā," informēja Jākobsone-Bellomi.
Taču viņa atzina, ka šis ir tikai pirmais procesa posms, jo pēc tam Ķīna apstiprinās konkrētas kompānijas un produktus, lai tos iekļautu Ķīnas sertifikācijas un akreditācijas administrācijas sarakstā. Tiklīdz kompānijas un produkti būs iekļauti šajā sarakstā, būs arī vaļā Latvijas kompāniju eksporta ceļš uz Ķīnu.
"Patlaban ir grūti prognozēt, cik ilgs laiks paies, lai Latvijas kompānijas iekļautu šajā sarakstā. Runājot ar citu valstu kolēģiem, ir dzirdēts, ka tas var aizņemt trīs četrus mēnešus. Bet tas, protams, būs atkarīgs no tā, cik aktīvi un pārliecinoši Latvija strādās ar Ķīnas atbildīgajām institūcijām, dodot iespēju Latvijas produktiem ienākt šajā tirgū," uzsvēra LIAA pārstāvniecības Ķīnā vadītāja.
Pēc viņas teiktā, Ķīnas sertifikācijas jautājumi ir jāskata augstā politiskā līmenī, un tas tiks darīts zemkopības ministra Jāņa Dūklava (ZZS) vizītes Ķīnā laikā šī gada maijā, tiekoties ar atbildīgajām Ķīnas institūcijām.