Inkubatoru programma paredzēta jauniem mikro, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem - līdz ar atbalstu uzņēmuma attīstības sākumposmā iecerēts veicināt jaunu uzņēmumu veidošanos.
Programma Latvijā bijusi pieejama arī agrāk, taču šā gada sākumā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) noslēdza jaunus līgumus ar vairākiem inkubatoru operatoriem.
Operatoru pārstāvji apliecina - interese par inkubatoriem ir, taču sastopamas arī grūtības.
Interese liela, bet ne visi kvalificējas
Kurzemes Biznesa inkubatora Liepājas filiāles vadītāja Rolita Vaidila pastāstīja, ka inkubatoros piesakās gan jaunu ideju autori, gan tādi uzņēmumi, kas jau strādā.
Piemēram, martā Kurzemes Biznesa inkubatorā inkubēti deviņi uzņēmumi, un to skaits turpina strauji augt.
"Interesentu ir daudz, taču ne visi atrodas pareizajā attīstības stadijā, lai darbotos inkubatorā, vai arī ideja nav atbalstāma programmas ietvaros," skaidro Vaidila.
Uzņēmējiem vienmēr esot interesējis atbalsts uzņēmējdarbības attīstīšanai, turklāt tagad arvien lielākai sabiedrības daļai rodas sapratne, kas tad īsti ir biznesa inkubators un ko tas spēj dot. "Tā ir pozitīva tendence," viņa vērtē.
Ventspils Augsto tehnoloģiju parka sabiedrisko attiecību speciāliste Madara Grinvalde min, ka pieprasījums pēc inkubatora pakalpojumiem pašlaik pieaug un inkubators jūt pastiprinātu interesi no jauno uzņēmēju puses, kas priecē.
Vienlaikus arī viņa atzīst, ka ne visi interesenti ir gatavi uzņemšanai inkubatorā. "Šādos gadījumos rekomendējam ideju autorus doties uz Ventspils Augsto tehnoloģiju parka Ideju studiju jeb pirmsinkubatoru. Te jaunie uzņēmēji strādā pie savu ideju padziļinātas izpētes un "pieslīpēšanas", lai vēlāk atkārtoti startētu inkubatora atbalsta saņemšanai," skaidro Grinvalde.
Ventspils un Talsu inkubatorā martā inkubējušies jau septiņi uzņēmumi, tostarp moduļu mēbeļu ražotājs, tulkošanas pakalpojumu sniedzējs u.c.
Arī biznesa inkubatora "Ideju viesnīca" (uzņēmumiem, kas atrodas Rēzeknē, Balvos, Viļānu, Rēzeknes, Ludzas, Zilupes, Ciblas, Kārsavas, Rugāju un Viļakas novados) vadītāja Aija Vanaga portālam "Delfi" apliecināja, ka ar uzņēmēju piesaistīšanu veicas labi un kopš janvāra, kad inkubators atsāka sniegt savus pakalpojumus, noslēgti līgumi ar 22 uzņēmējiem.
"Uzņēmēju interese ir," viņa teica, piebilstot - jāņem vērā, ka inkubators darbojies arī iepriekšējās programmas laikā un iestrādes jau bijušas.
Interesi par inkubatoru izrāda dažādi uzņēmēji, tostarp gan jaunu tehnoloģisko produktu attīstītāji, IT jomas pārstāvji, gan arī nelieli vietējie uzņēmumi.
Rīgas Reģiona biznesa attīstības inkubatoram tehniskajā specifikācijā bija noteikts, ka līdz 10.aprīlim bija jāuzņem 20 uzņēmumi un tas arī paveikts, stāsta inkubatora projektu vadītāja Dace Leveika.
"Vidēji interese ir tāda pati kā iepriekš, tagad tikai uzņēmumi bija jāpiesaista īsākā laika periodā un ar tiem pašiem uzņēmumiem arī strādāsim visu pakalpojuma sniegšanas laiku," viņa stāsta.
Arī "Creative Andrejsala" ar jauno uzņēmēju piesaistīšanu veicas ļoti labi. Inkubatora operatora pārstāvis Rihards Zariņš stāsta, ka pirmie pieci līgumi noslēgti ar uzņēmumiem, kas tika uzņemti inkubatorā vēl pagājušās programmas ietvaros, bet finansējuma trūkuma dēļ nepaspēja saņemt visus nepieciešamos pakalpojumus.
"Jaunu komersantu atlasi un uzņemšanu plānojam maija otrajā pusē, lai varētu noslēgt līgumus no jūnija," viņš skaidro.
Ierobežots termiņš
Vairāku inkubatoru pārstāvji vērš uzmanību uz programmas īso laiku - atbalsts jaunajiem komersantiem paredzēts vien līdz šā gada 31. oktobrim. Proti, šī programma ir zināms pārejas posms no iepriekšējās programmas, kas ilga no 2009.gada līdz 2014.gadam, līdz jaunajai, kas gaidāma 2016.gadā.
Tā kā programmas darbības termiņš ir tikai astoņi mēneši, Ventspils Augsto tehnoloģiju parks aicina jaunos uzņēmējus izmantot šo iespēju.
"Tas ir salīdzinoši īss laiks - pietiekams, lai ieskrietos, taču ne lai izveidotu ilgtermiņa iestrādes," atzīst Vaidila un piebilst, ka citiem inkubatoriem programma darbosies vēl īsāku laiku.
"Taču šī pārejas programma noteikti ir ļoti vērtīga, jo komersanti gaidīja atbalstu. Ļoti daudzi apzinās, ka bez inkubatora palīdzības sākotnējā fāzē ir ļoti grūti," viņa uzsver.
Arī Zariņš atzīst, ka ieviešanas laiks ir ļoti īss, turklāt procedūras esot sarežģītas. "Interese no komersantu puses, protams, ir liela. Diemžēl mūsu iespējas ir ļoti limitētas, jo pirmajos divos mēnešos programma paredz uzņemt inkubatorā tikai piecus komersantus, bet sākot ar jūniju - 20. Līdz ar to noteikti nevarēsim apmierināt visu interesentu vēlmes," viņš skaidro.
Leveika piebilst, ka ir palielinājies nepieciešamo dokumentu skaits, pastāv daži apgrūtinājumi pakalpojumu sniegšanā, bet tas bijis zināms pirms līguma slēgšanas.
Vanaga kā iespējamus sarežģījumus, ko rada jaunie programmas nosacījumi, minēja to, ka tagad jaunajiem uzņēmumiem obligāti jābūt vismaz vienam darbiniekam, savukārt "start-up" uzņēmumi labprātāk investētu attīstībā, nevis algotu darbiniekus. Tāpat programmai esot citi nelieli apgrūtinājumi.
Taču lielākās grūtības saistītas ar to, ka uzņēmēji ir neziņā par to, kas būs pēc šīs programmas - ko gaidīt pēc šā gada oktobra.
Saskaņā ar Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) informāciju inkubatora pakalpojumiem reģionā pieejami no 300 līdz 600 tūkstošiem eiro. Kopumā līgumi noslēgti ar septiņiem operatoriem.
Inkubatoru programmā uzņēmumi var saņemt atbalstu līdz 85% gan telpu nomai, gan ar biznesa attīstību saistītām aktivitātēm.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
