Viļņas pašvaldības prasība par nodrošinājumu 76 miljonu eiro iespējamiem zaudējumiem ir nepamatota, uzsver 'Latvijas tilti'  (3)

"Viļņas pilsētas pašvaldības iesniegtā prasība ir nepamatota, un zaudējumu rašanās iespējamība pagaidu tiesas aizsardzības līdzekļu piemērošanas rezultātā ir būtiski pārspīlēta, bet gadījumā, ja šādi zaudējumi tomēr radīsies, to summa būs nesalīdzināmi zemāka, nekā to interpretē Viļņas pilsētas pašvaldība," uzsver "Latvijas tiltu" valdes priekšsēdētājs Genadijs Kamkalovs.

Uzņēmumā skaidro, ka Viļņas pašvaldība nav pieprasījusi radušos zaudējumu kompensāciju, jo zaudējumi vēl nav radušies, bet tikai nodrošinājumu, proti, garantiju - ja konkrētie zaudējumi radīsies un tiesā tiks pierādīts gan to apmērs, gan cēloniskais sakars starp "Latvijas tiltu" darbību un zaudējumu esamību, tad uzņēmums šādus zaudējumus spēs kompensēt.

"Latvijas tilti" prasījumu par iepirkuma "Transeiropas transporta tīkls - Viļņas pilsētas apvedceļš III etaps" nolikumā ietverto brīvo konkurenci ierobežojošu prasību anulēšanu iesniedza šā gada 19.februārī. Kopā ar minēto prasījumu uzņēmums lūdza tiesu piemērot pagaidu tiesas aizsardzības līdzekļus, apturot Iepirkuma procedūras.

Aprīļa sākumā Lietuvas Apelācijas tiesa apmierināja "Latvijas tiltu" lūgumu, liedzot pasūtītājam, Viļņas pilsētas pašvaldībai, slēgt iepirkuma līgumu vai, gadījumā, ja līgums jau ir noslēgts, apturot tā izpildi līdz tiesas sprieduma spēkā stāšanās dienai. Līdzīgus prasījumus attiecībā uz konkurences ierobežojumiem iepirkuma nosacījumos iesniedza arī Lietuvas ceļu būvniecības uzņēmums UAB "Kauno Keliai", UAB "Legrana" un starptautiskās grupas "Eltel" dalībnieks UAB "Eltel Networks", norāda "Latvijas tilti".

Paralēli šīm tiesvedībām Lietuvas Publisko iepirkumu birojs ir ierosinājis atsevišķu izmeklēšanu par iespējamiem pārkāpumiem iepirkumā, un, pamatojoties uz iepriekšējās pārbaudes rezultātiem, liedzis Viļņas pašvaldībai slēgt līgumu līdz izmeklēšanas beigām.

Pašvaldība 15.aprīlī iesniedza tiesā lūgumu anulēt piemērotos pagaidu tiesas aizsardzības līdzekļus, kā arī pieprasīt no "Latvijas tiltiem" nodrošinājumu potenciālo zaudējumu kompensācijai 76 miljonu eiro apmērā.

Potenciālie zaudējumi veidojas no Eiropas struktūrfondu zaudētā finansējuma (aptuveni 71,5 miljoni eiro un iepirkuma līguma summas palielinājuma (aptuveni 4,5 miljoni eiro), kas var rasties saistībā ar līgumā paredzēto darbu izpildes pagarinājumu par 24 mēnešiem, skaidro uzņēmumā.

Atbilstoši "Latvijas tiltu" sniegtajiem paskaidrojumiem tiesā 24.aprīlī, Viļņas pašvaldības lūgums ir nepamatots, jo Eiropas struktūrfondu finansējums iepirkuma izpildei faktiski nav piešķirts. Turklāt nav pierādījumu tam, ka pašvaldība būtu iesniegusi pieprasījumu par to, tādēļ nepastāv cēloņsakarība starp Viļņai vēl nepiešķirto fondu finansējuma aptuveni 71,5 miljonu eiro apmērā zaudēšanu un pagaidu tiesas aizsardzības līdzekļu piemērošanu Iepirkumā.

 "Latvijas tiltu", "Kauno Keliai", "Eltel Networks" un "Legrana" apvienotie prasījumi par Iepirkuma "Transeiropas transporta tīkls - Viļņas pilsētas apvedceļš III etaps" nolikumā ietverto brīvo konkurenci ierobežojošu prasību anulēšanu tiks izskatīti Lietuvas pirmās instances tiesā šā gada 30. aprīlī.

Jau vēstīts, ka Viļņas pašvaldība ir lūgusi tiesu ļaut atsākt 90 miljonu eiro iepirkuma konkursu, lai izvēlētos būvuzņēmēju Lietuvas galvaspilsētas rietumu apvedceļa projektam. Tāpat pašvaldību lūgusi nodrošināt 75,94 miljonu eiro zaudējumu piedziņu no "Latvijas tiltiem", informēja Viļņas pašvaldības administrācijas vadītāja Alma Vaitkunskiene.

"Latvijas tilti" ir holdinga "LNK Group" uzņēmums, kas ietilpst celtniecības un ražošanas grupā "LNK Industries". Tas ir viens no lielākajiem būvniecības uzņēmumiem Latvijā, kas specializējas tiltu, ceļa pārvadu un tuneļu būvniecībā un rekonstrukcijā, kā arī jūras piestātņu un krasta stiprinājumu rekonstrukcijā un celtniecībā.