LDz apgrozījums pērn pieaudzis par 3,2%; peļņa - 10,1 miljons eiro  (1)

LDz viceprezidents Aivars Strakšas skaidroja, ka kompānijas peļņa 2013.gadā bija būtiski lielāka nekā pērn, jo liela tās daļa (62,187 miljoni eiro) tika gūta no kravas vagonu parka pārvērtēšanas un nodošanas meitasuzņēmumam "LDz Cargo", kas bija vienreizējs, ar naudas plūsmu nesaistīts darījums.

Lielāko daļu jeb 8,702 miljonus eiro no LDz peļņas pērn veidoja pamatlīdzekļu pārvērtēšana. No meitasuzņēmumiem saņemtās dividendes veidoja 1,516 miljonus eiro, savukārt saimnieciskās darbības rezultāts bija 491 tūkstoša eiro peļņa.

Kompānijas apgrozījumā lielāko daļu (69%) veidoja ieņēmumi no maksas par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu, seko infrastruktūras pārvaldītāja - LDz - papildpakalpojumi (16%). Savukārt uzņēmuma lielākie izdevumi pērn bija darba samaksa un sociālās apdrošināšanas iemaksas (46,5%), kā arī nolietojums (23,1%).

Pagājušajā gadā līdz 596,3 miljoniem eiro pieaugsi LDz pamatlīdzekļu bilances vērtība (2013.gadā - 512,4 miljoni eiro). Tāpat pagājušā gada pieaugušas kompānijas parādsaistības - no 122,1 miljona eiro 2013.gadā līdz 145,2 miljoniem eiro pērn.

Strakšas stāstīja, ka būtisks pieaugums pagājušā gadā, salīdzinot ar 2013.gadu, bijis arī ekspluatācijā nodoto pamatlīdzekļu apmēram (168,5 miljoni eiro 2014.gadā, 71,8 miljoni eiro 2013.gadā). Lielākais pērn pabeigtais investīciju projekts bija otrā sliežu ceļu būvniecība posmā Skrīveri-Krustpils (kopējās investīcijas - 107,408 miljoni eiro), kas palielināt vilcienu caurlaides spēju, kustības ātrumu un drošību virzienā no Krustpils līdz Rīgai. Attiecīgajā līnijā Latvijā pārvadā visvairāk kravu.

No LDz kapitālieguldījumiem pērn 45,4% veidoja kompānijas līdzekļi, 47,2% bija Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļi, bet 7,4% valsts līdzfinansējums.

Savukārt, runājot par pašreizējiem investīciju projektiem, LDz viceprezidents atzīmēja ES Kohēzijas fonda līdzfinansēto Rīgas Šķirotavas stacijas šķirošanas uzkalna modernizāciju. Lai gan projektu paredzēts pabeigt 2015.gadā, nozīmīgākie darbi uzkalna pārbūvē veikti 2014.gadā, tāpēc vilcienu formēšanas procesu nācās īstenot blakus esošajās stacijās. Pēc 38,9 miljonus eiro vērtās uzkalna modernizācijas tā jauda tiks palielināta par 30%, un līdz ar to arī vilcienu satiksme būs drošāka un raitāka nekā līdz šim.

Tāpat būtiski LDz projekti ir stacijas "Bolderāja 2" ar savienojošo ceļu uz Krievu salas termināliem būvniecība, signalizācijas, telekomunikācijas un elektroapgādes sistēmu modernizācija iecirknī "Bolderāja 1 – Zasulauks", 16 staciju modernizācija un perona labiekārtošana Jelgavas un Jūrmalas virzienā.

LDz prezidents Uģis Magonis uzsvēra, ka, ņemot vērā ģeopolitikas un ekonomikas situāciju, kā arī pieaugošo tranzītkoridoru konkurenci reģionā, kompānijas pagājušā gada darbības rādītāji uzskatāmi par augstu sasniegumu. Pa LDz infrastruktūru pērn pārvadāti 57 miljoni tonnu kravu, kas ir par 2,2% vairāk nekā 2013.gadā. Savukārt Lietuvā pa dzelzceļu pērn pārvadāti 49 miljoni tonnu kravu, bet Igaunijā - 19,2 miljoni tonnu.

Pērn līdz 79% pieaugusi LDz meitasuzņēmuma "LDz Cargo" tirgus daļa dzelzceļa kravu pārvadājumos Latvijā (2013.gadā - 77%). Savukārt 17% dzelzceļa kravu pārvadājumu nodrošina uzņēmums "Baltijas Tranzīta serviss", bet 4% - kompānija "Baltijas Ekspresis".

Kravu pārvadājumu īpatsvarā pērn samazinājusies nozīme naftas un naftas produktu kravām, kā arī oglēm. Ja pērn 2013.gadā naftas un naftas produkti veidoja 39%, bet ogles 38% pa dzelzceļu Latvijā pārvadāto kravu struktūrā, tad pērn šie rādītāji bija attiecīgi 37% un 35%. Magonis uzsvēra, ka tā ir labs vēsts, jo samazinās Latvijas tranzīta koridora atkarība no energoresursu kravām.

Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa pauda gandarījumu par LDz pagājušā gada darbības rādītajiem, uzsverot, ka kompānija strādā brīvā tirgū un starptautiski konkurē ar citu valstu dzelzceļa uzņēmumiem. "Latvijas mērogā LDz uzskatāms par stratēģisko uzņēmumu, kura galvenais uzdevums ir nevis peļņas gūšana, bet valstij nozīmīgās transporta nozares sekmīgas attīstības nodrošināšana. Ja uzņēmums strādā ar peļņu, tas ir īpaši sekmīgs rādītājs," uzsvēra Innusa.
LDz koncerns pērn strādāja ar 440,898 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 4,3% vairāk nekā 2013.gadā, savukārt koncerna peļņa saruka trīs reizes - līdz 1,161 miljonam eiro.

LDz 2013.gadā strādāja 217,993 miljonu eiro apgrozījumu un guva 79,82 miljonu eiro peļņu.

LDz pieder valstij. Tā koncerns nodarbojas ar kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu un uztur infrastruktūru. LDz koncernu veido vadošais uzņēmums LDz un meitassabiedrības – "LatRailNet", "LDz Cargo", "LDz Cargo loģistika", "LDz infrastruktūra", "LDz ritošā sastāva serviss" un "LDz apsardze".