Stingrāki nosacījumi apsardzes uzņēmumiem sakārtos nozari, pauž Terinks  (16)

Stingrākus nosacījumus paredz no šī gada 1.janvāra Latvijā spēkā stājušies noteikumi apsardzes nozarē strādājošiem uzņēmumiem. Noteikts, ka līdz 2017.gadam apsardzes firmām jāveic pārsertifikācija un būtiski jāsakārto darba procesi un tehniskais aprīkojums.

"Cerams, ka tā būtiski uzlabos un sakārtos apsardzes nozari, kā arī palīdzēs apkarot ēnu ekonomiku. Komersantiem ir pienākums pamatīgi modernizēt savus tehniskos resursus, lai tie atbilstu Eiropas Savienības (ES) un Latvijas prasībām," atzīmējis Terinks.

Viņš skaidrojis, ka ilgus gadus nesakārtotā likumdošana un vājā apsardzes nozares uzraudzība no Valsts policijas puses ir novedusi pie fakta, ka Latvijā darbojas vairāki simti licencētu firmu, kuras nav spējīgas nodrošināt kvalitatīvus apsardzes pakalpojumus.

Lai labotu gadiem ielaistās problēmas, Iekšlietu ministrija ciešā sadarbībā ar sociālajiem partneriem - nozares asociācijām un Latvijas Darba devēju konfederāciju - izstrādāja jaunu Apsardzes darbības likumu un noteikumus, kuri balstīti uz ES standartiem par prasībām apsardzes komersantiem.

Viena no būtiskām likuma izmaiņām ir prasības, kas tiek izvirzītas apsardzes komersantiem, lai tie iegūtu licenci tehniskās apsardzes pakalpojuma sniegšanai.

Normatīvajā aktā ieviests arī jauninājums, proti, tas paredz, ka komersanta īpašumā ir apsardzes monitoringa un vadības centrs jeb apsardzes centrālā pults. Turklāt šādam monitoringa centram būs jāatbilst ES un Latvijas valsts standartiem, attiecīgi jābūt auditētam un sertificētam.

"Patlaban apsardzes pakalpojumu nozare atrodas pārejas periodā, lai uzņēmumi varētu ieviest atbilstošus monitoringa centrus un tos sertificētu atbilstoši standartiem. Tādējādi ir cerība, ka pēc jaunās likumdošanas ieviešanas apsardzes firmas gan nodrošinās kvalitatīvākus pakalpojumus, gan arī kļūs godīgākas un atbildīgākas pret patērētāju," paudisTerinks.

Viņš piebildis, ka līdz šim līgumus ar klientiem slēdza jebkurš apsardzes komersants pat tad, ja tā rīcībā nebija ne monitoringa centra, ne darbinieku, ne apsardzes grupu. "Firmas, kas ekonomē uz visu (tehnoloģijām, transportu, darbaspēku), faktiski riskē ar klientu īpašumu, arī veselību un dzīvību. Līdz ar to liela daļa uzņēmumu un iedzīvotāju dzīvo ilūzijā, ka tiek apsargāti, un ilūzijā, ka apsardzes firma nodrošina materiālo atbildību par savu darbību."

Nepieļaujama ir situācijas, kad klientu datubāzes un apsardzes centrālās pults programmas atrodas nedrošos datoros, kas tiek turēti citu klientu objektos vai pat mājās, vai arī pults sistēmām nav ģeneratoru vai akumulatoru, tātad pēc zibens spēriena vai vētras trauksmes signālus no mājām vai biroja, vai bankas neviens vairs nespēs apstrādāt. Tāpat nav pieļaujams, ka apsardzes grupu autotransports nav tehniskā kārtībā un tam nav GPS sistēmu to sekošanai, sakari tiek nodrošināti tikai pa vienu sakaru sistēmu - mobilo telefonu.

Pārējie likumdošanas jauninājumi attiecas uz stingrāku kontroli par fiziskās apsardzes darbinieku darbu un darba laikiem ar mērķi apkarot nelegālo nodarbinātību, nodokļu nemaksāšanu un pelēko ekonomiku. Kā arī papildus iekļauti nosacījumi, kas attiecas uz inkasācijas pakalpojumu sniedzējiem.

"Patērētājiem šis pārejas periods nesīs izmaiņas apsardzes pakalpojumu kvalitātē. Taču klientiem pašiem būtu īpaši jāpieprasa komersantam pierādīt, ka pakalpojums tiek sniegts droši un kvalitatīvi, atbilstoši nosacījumiem," sacījis Terinks.

Lai arī visi šie nosacījumi šķiet pašsaprotami, realitātē Latvijā šādām prasībām atbilst vien aptuveni piecas līdz septiņas lielāko apsardzes komersantu centrālās apsardzes pultis.

Pēc jaunajām izmaiņām valstij būs vairāk iespēju prasīt un kontrolēt apsardzes firmu darbības atbilstību normatīvajiem aktiem. Tāpat pozitīvi vērtējams ir fakts, ka Valsts policija ir saņēmusi lielākus resursus apsardzes kontrolei un jau aktīvi sākusi apsardzes komersantu pārbaudes, norādījis Terinks. Sakārtojot tirgu, ieguvēji būs klienti, viņš piebildis.

Kā ziņots, pērn audzis apsardzes kompānijas SIA "Koblenz drošība" apgrozījums un sarukusi peļņa, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma apgrozījums pērn bija 3,43 miljoni eiro, kas ir par 14% vairāk nekā 2013.gadā, kad apgrozījums bija 3,02 miljoni eiro. Tikmēr uzņēmuma peļņa pērn bija 24 567 eiro, kas ir par 69,5% mazāk nekā 2013.gadā, kad peļņa bija 80 537 eiro.

SIA "Koblenz drošība" dibināta 1996.gada 20.novembrī. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 30 735 eiro. "Koblenz drošības" īpašnieki ir Simona Deifta - 90,04% un Arnolds Koņevņikovs - 9,96%.