Katrs trešais ERAF atbalstu 2004.-2006.gadā saņēmušais uzņēmums - bankrotējis  (73)

Saistībā ar ERAF līdzekļu negodprātīgu rīcību līdz šim esot ierosināti 32 kriminālprocesi, bet Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors Andris Ozols bažījas, ka ir apdraudēta arī turpmāka Eiropas naudas saņemšana ražošanas iekārtām.

Kā secinājusi Valsts kontrole, Eiropas fondu atbalsts uzņēmējiem kopumā nenodrošina cerēto pozitīvo ietekmi uz tautsaimniecību. Latvijā komersanti šo atbalstu saņem no 2004.gada un Valsts kontroles aprēķini nav iepriecinoši - katrs trešais uzņēmums, kas finansējumu ieguva fonda dalīšanas pirmajos gados, patlaban ir jau likvidēts vai nīkuļo, norāda raidījums.

Revidenti pārbaudē secinājuši, ka prasības uzņēmējiem nav palikušas stingrākas, viņi var neizpildīt solīto, bet saņemt atbalstu tik un tā. ERAF naudas administrētāji Latvijā kritiskajam ziņojumam gan nepiekrīt, jo Valsts kontrole neesot ņēmusi vērā, ka uzņēmumus esot ietekmējusi krīze un arī no biznesa neveiksmēm neviens nav pasargāts.

Raidījums min vairākus piemērus - mēbeļu ražotājs "Sāga" ERAF atbalstu saņēma vairāk nekā pusmiljona eiro apmērā, bet uzņēmums patlaban jau ir likvidēts. Maksātnespēju tam savulaik pieteica ar pašu uzņēmumu saistīti cilvēki. Savukārt "Juglas audums" no ERAF ražotnes modernizācijai saņēma 719 000 eiro. Šis uzņēmums nogrimis pašā krīzes karstumā.

Tāpat "Jelgavas būvniecības sistēmas" no Eiropas fonda saņēma 660 000 eiro un uzņēmums likvidēts pērn.

Eiropas Reģionālās attīstības fonds ar kopējo finansējumu 2,4 miljardi ir paredzēts uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanai. Latvijā šo naudu uzņēmēji saņem jau 11 gadus. Valsts kontrole nolēma auditēt , vai uzņēmumi ir dzīvotspējīgi arī pēc tam,kad Eiropas finansētais projekts ir beidzies. Revidentu atklātais nav iepriecinošs - katrs trešais bankrotējis vai ir tuvu likvidācijai.

Tāpēc Valsts kontrole pirmajos divos gados ERAF ieguldītos 50 miljonus sauc par faktiski pazaudētiem, norāda raidījums.

"Manuprāt, ļoti cinisks un vispārīgs vērtējums, jo farmāciju visvairāk skāra Krievijas sankcijas un krīzes ietekme. Un "Grindeks" taktiska kļūda bija likt daudzas olas vienā groziņā, tomēr tā vienlaikus bija arī lielā iespēja, nodarbinot vairāk nekā 740 darbiniekus," raidījumam sacījis Ozols..

Viņš uzskata, ka Valsts kontrole auditu veikusi atrauti no dzīves. Nav ņemti vērā globālie satricinājumi un neveiksmes, bez kā biznesā neiztikt. Arī ERAF vadības atbildīgā iestāde - Ekonomikas ministrija aizstāv uzņēmējus. Vēl stingrākas prasības neesot nepieciešamas.

Savā apjomīgajā revīzijā par ERAF naudas sadali, Valsts kontrole nav saskatījusi likuma pārkāpumus,un prokuratūrā nevērsīsies. Taču nosūtījusi vēstuli premjerministrei Laimdotai Straujumai (V), lūdzot nodrošināt stingrāku Eiropas fondu projektu uzraudzību.