Tostarp martā Latvija ir eksportējusi preces 864,737 miljonu eiro apmērā, kas ir par 12,2% jeb 94 miljoniem eiro vairāk nekā februārī, bet par 0,3% jeb 2,3 miljoniem eiro mazāk nekā pērn martā. Savukārt importējusi Latvija ir preces 1,057 miljardu eiro apmērā, kas ir pieaugums par 14,2% jeb 131,6 miljoniem eiro salīdzinājumā ar februāri, bet par 3,7% jeb 40,3 miljoniem eiro mazāk nekā pērn martā.
Statistikas pārvaldē norādīja, ka ārējās tirdzniecības bilance martā nedaudz pasliktinājās, eksportam kopējā ārējās tirdzniecības apmērā samazinoties līdz 45% (2015.gada februārī - 45,4%).
Eksportējusi Latvija martā visvairāk koku, koka izstrādājumus un kokogles – par 168,846 miljoniem eiro (19,5% no kopējā eksporta apmēra), kas ir par 25,2% vairāk nekā šogad februārī un par 12,2% vairāk nekā pērn martā, savukārt elektroierīces un elektroiekārtas eksportētas par 94,704 miljoniem eiro (11%), kas ir par 25,1% mazāk nekā pirms mēneša un par 0,5% mazāk nekā gadu iepriekš.
Importā martā lielākais īpatsvars bija minerālajam kurināmajam, naftas un tās pārstrādes produktiem, kas ievesti 117,743 miljonu eiro apmērā (11,1% no kopējā importa apmēra), kas ir par 22,8% vairāk nekā februārī, bet par 16,6% mazāk nekā pērn martā, seko elektroierīces un elektroiekārtas, kas importētas 110,629 miljonu eiro apmērā (10,5%), kas salīdzinājumā ar februāri ir par 3,4% mazāk, bet salīdzinājumā ar pagājušā gada martu - par 1,1% vairāk.
Martā svarīgākie eksporta partneri bija Lietuva (18,1% no eksporta kopapjoma), Igaunija (11,7%), Polija (7,4%) un Vācija (6,5%), bet nozīmīgākie importa partneri – Lietuva (16,7% no importa kopapjoma), Polija (11,6%), Vācija (11,5%) un Igaunija (8,1%).
Tirdzniecībā ar trešajām valstīm nozīmīgākais partneris bija Krievija, kuras īpatsvars Latvijas kopējā eksportā martā veidoja 6,6%, bet importā – 7,7%.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
