Satiksmes ministrijas (SM) slēgtā konkursā par kravu loģistikas centra izveides iespējām Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijā "Rail Baltica II" uzvarējis uzņēmums "Sevant", liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.
Tajā teikts, ka "Sevant" SM slēgtā konkursā uzvarēja divu pretendentu starpā, iesniedzot saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Kopējā līgumcena - 564,7 tūkstoši eiro bez pievienotās vērtības nodokļa.
Iepirkuma mērķis ir izstrādāt "Rail Baltica II" dzelzceļa līnijas intermodāla jeb tāda, kurā ietverti vairāki transportēšanas veidi, kravu loģistikas centra darbības projektu saistībā ar kopējo loģistikas sistēmu Latvijā, trijās Baltijas valstīs un Baltijas jūras reģionā, kā arī ņemot vērā sasaisti ar globālo loģistikas ķēžu kravu plūsmām.
"Izpēte nepieciešama, lai pieņemtu lēmumus par loģistikas centru/intermodālo terminālu perspektīvo atrašanās vietu valsts transporta tīklā, kā arī plānotu publiskā sektora investīcijas šādas infrastruktūras attīstībai ilgtermiņā," teikts ministrijas publiskotajā informācijā.
Konkursa uzvarētāja uzdevumus ir sagatavot no visiem aspektiem pamatotu loģistikas centra projekta koncepciju, tajā ietverot detalizētu tirgus un kravu plūsmu analīzi, biznesa un pārvaldības koncepciju, loģistikas centra un tā terminālu tehniskos un tehnoloģiskos risinājumus, kā arī detalizētas būvniecības procesa, finanšu un ekonomiskas, darbības un pārvaldības, kā arī iepirkumu rekomendācijas. Darbi būs jāveic astoņu mēnešu laikā no līguma parakstīšanas dienas.
Informācija datubāzē "Lursoft" liecina, ka "Sevant" dibināts 2007.gadā, uzņēmuma pamatkapitāls ir divi tūkstoši latu (2,8 tūkstoši) eiro. "Sevant" pieder Apvienotajā Karalistē reģistrētai kompānijai "Aecom Europe Holding Limited" (60%) un Latvijas uzņēmumam "K & K" (40%), kas savukārt pieder privātpersonai Lienei Zeltītei Kalniņai.
"Rail Baltica II" projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai. Atbilstoši Lielbritānijas konsultāciju kompānijas "Aecom Ltd." 2011.gadā veiktajiem aprēķiniem jaunā dzelzceļa līnija Latvija provizoriski izmaksās 1,27 miljardus eiro, bet visās trijās Baltijas valstīs - 3,68 miljardus eiro. Konkrētais valsts ieguldījums ir atkarīgs no Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma lieluma - "Rail Baltica II" projekts var pretendēt uz līdz 85% ES līdzfinansējumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
