Ledus sarunās par "Lattelecom" un "Latvijas mobilā telefona" (LMT) apvienošanu sakustējies un Latvijas puse ir gatava apspriest šo darījumu arī tad, ja neiegūst kontrolpaketi, žurnālistiem Stokholmā apstiprināja "TeliaSonera" pārstāvis darījuma izvēršanai izveidotajā darba grupā.
Līdz šim gan Latvijas valsts pārstāvji, gan "TeliaSonera" uzstājuši, ka viņiem apvienotajā uzņēmumā pienākas kontrolpakete. "TeliaSonera" stratēģijas un biznesa attīstības vadītājs Kenets Radne atzīst, ka vairs neesot iespaida, ka Latvijas puse šajā ziņā nevarētu piekāpties.
Savukārt jautāts par to, vai "TeliaSonera" piekrīt "Lattelecom" piedāvātajam apvienošanas scenārijam, kurā "Lattelecom" iegādātos LMT, Radne norāda, ka zviedru kompānijai ir atšķirīgas ieceres. "Varu pateikt, ka [ar Latvijas pārstāvjiem] mums ir diskusijas par to, kā varam virzīties tālāk," sacīja uzņēmuma pārstāvis.
"TeliaSonera" pārstāvji valdības izveidotajā darba grupā piedalījušies vienu reizi. Tikšanās noritējusi nesen un abas puses nolēmušas "izpētīt iespējas".
Viņš skaidro, ka aptuveni pirms gada "TeliaSonera" apstiprināja stratēģisku plānu, kurā viens no uzsvariem ir stiprināt pamatbiznesu, kas savukārt tiek darīts ar labākās pieejas nodrošināšanu tīklam, aktīvu saplūšanu un konkurētspējas palielināšanu. "TeliaSonera" apvienojusi komunikāciju kompānijas Zviedrijā, Somijā, Dānijā, Spānijā un Norvēģijā, kur gan koncernam nekad nav piederējusi mobilo tehnoloģiju kompānija un tagad tas mēģina strādāt šajā virzienā. "Un tad mums ir Latvija un Lietuva," uzskaita Radne.
"TeliaSonera" pārstāvis uzsver, ka digitalizācija ir ekonomiskās attīstības dzinulis, un pagaidām Latvija šajā ziņā atpaliek no saviem kaimiņiem. "Jums pietrūkst tehnoloģiju integrācijas uzņēmumos un privātajā sektorā," skaidroja Radne.
Attiecībā uz tirgus attīstību un tehnoloģiju nozīmi "TeliaSonera" un Latvijas valdības pārstāvjiem esot vienāds viedoklis. "Tas, kas mums ir jāizpēta - kādas ir mūsu iespējas," par savu un valdības telekomunikāciju aktīvu apvienošanu sacīja Radne. Viņš noraida bažas par to, ka apvienošana varētu nozīmēt konkurences mazināšanos un nebūtu izdevīga patērētājam.
"TeliaSonera" pārstāvis citē HSBC bankas īstenotu pētījumu, kura autori esot secinājuši, ka valstīs, kur apvienojies vadošais telekomunikāciju nozares spēlētājs un mobilo sakaru operator, cenas samazinājušās un jaunu investoru ienākšana tirgū nav apstājusies.
Valdības līmenī par "Lattelecom" un "Latvijas Mobilais telefons" pārdošanu tiek runāts gadiem, taču neviena valdība nav spējusi procesu noorganizēt līdz galam. Savukārt "Lattelecom" valde un padome 2013.gadā sāka virzīt ideju par iespējamu apvienošanos ar LMT.
Par to, kas jādara ar valstij piederošajām kapitāldaļām abos uzņēmumos, spriež ministru darba grupa. Esošajā valdībā darba grupu vada ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), bet tās sastāvā ir arī finanšu ministrs Jānis Reirs (V), satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA).
Ziņojums valdībai darba grupai jāizstrādā līdz šā gada 1.septembrim, un darba procesā paredzētas arī sarunas ar skandināvu kompāniju "TeliaSonera". Noprotams, ka sarežģītākā procesa daļa gan būs politiskā vienošanās par uzņēmumu nākotni.
"Lattelecom" valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis paudis pārliecību, ka abu uzņēmumu apvienošanas rezultātā augtu to vērtība. Viņš norādījis uz to, ka ik gadu samazinās LMT maksātās dividendes. LMT vadītājs Binde gan vairākkārt uzsvēris, ka kompānijas finanšu dati salīdzinājumā ar citiem mobilo sakaru operatoram ir vērtējama kā liela, jo peļņas samazinājumu ietekmē tādi faktori, kā regulatoru noteiktie tarifi un viesabonēšanas cenas. Binde iespējamo apvienošanu nav komentējis, norādot, ka līdz ministru darba grupa nāks klajā ar savu piedāvājumu, īsti, neesot, ko apspriest.
Bažas par šāda darījuma ietekmi uz tirgu paudusi Konkurences padome.
Vēl maijā ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola sacīja, ka valsts nedrīkst zaudēt LMT un "Lattelecom" kontrolpaketi.
Latvijas valstij ar Privatizācijas aģentūras starpniecību pieder 51% "Lattelecom" daļu, bet pārējo īpašniece ir "TeliaSonera". Savukārt LMT īpašnieki ir Latvijas valsts (5%), "Lattelecom" (23%), Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (23%) un "TeliaSonera" (49%).
"TeliaSonera" lielākais īpašnieks ir Zviedrijas valdība (37%), kam seko Somija (13%). Pārējās akcijas pieder mazākiem investoriem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
