Lielie ES projekti: vislielākais risks Latvijai zaudēt naudu ir Krievu salā un Inčukalnā  (27)

Kopumā 2007.-2013.gada plānošanas periodā bija ieplānoti septiņi lielie projekti - par lielajiem projektiem tiek uzskatīti tādi, kuru kopējās izmaksas pārsniedz 50 miljonus eiro. Šādi projekti jāiesniedz Eiropas Komisijā izvērtēšanai un apstiprināšanai.

Vairums no Latvijas lielajiem projektiem ir transporta nozarē - pieci, tostarp autoceļa E22 posmu Rīga (Tīnuži) - Koknese un Ludza - Terehova būvniecība, kā arī infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra, infrastruktūras attīstība lidostā "Rīga", kā arī otrā sliežu ceļa būvniecība posmā Skrīveri-Krustpils. Divi ir vides projekti - Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācija un ūdenssaimniecības attīstības Rīgā 4.kārta.

Saskaņā ar valdībā skatīto ziņojumu lielo projektu kopējā mērķa finansējuma izlietojums norit samērā lēni, un atsevišķos projektos vērojams, ka finansējums netiks izlietots. Līdz 2014.gada beigām lielo projektu ietvaros bija veiktas investīcijas 77% apmērā.

Kopumā 2007.-2013. gadā Latvijai no ES fondiem bija pieejami 4,5 miljardi eiro. Līdz šā gada aprīļa beigām līgumi bija noslēgti par 4,75 miljardiem eiro jeb 104,8%, savukārt finansējuma saņēmējiem izmaksāti 4,13 miljardi eiro jeb 91,1%.

"Ņemot vērā identificētās problēmas, sarežģījumus un riskus, kas radušies finansējuma saņēmējiem projekta īstenošanā, risks nesasniegt projekta mērķi un rezultatīvos radītājus, tādējādi zaudējot piešķirtos Eiropas Savienības (ES) piešķirtos līdzekļus, ir diviem projektiem," FM atzīst portālam "Delfi".

Viens no tiem ir  Krievu salas projekts, kur ostas aktivitātes plānots pārcelt no galvaspilsētas centra.

Galvenie tā riski saistīti ar iekavētiem termiņiem, kas radušies iekavētu būvdarbu dēļ. Būvdarbu savukārt aizkavēja iepirkuma pārsūdzības, kā arī strīdi par būvatļaujām gan apbūvei Krievu salā, gan dzelzceļa pievedceļu izbūvei. Tāpat kavēšanās saistīta ar strīdu par juridiskiem risinājumiem sakarā ar stividoru pārcelšanos uz Krievu salu.

"Risks projektā mērķa sasniegšanā ir saistīts arī ar visu stividoru operāciju pārcelšanu no Andrejostas un Eksportostas teritorijas, ņemot vērā, ka uz izbūvēto infrastruktūru Krievu salā tiks pārceltas visas beramkravas (ogļu), bet pastāv iespēja, ka, atbilstoši Rīgas teritorijas plānojumam 2018. - 2030. gadam daļā Eksportostas (teritorijā virs plānotā Ziemeļu transporta koridora trases) tiks saglabātas ģenerālkravu pārkraušanas operācijas," skaidro FM.

Tikmēr Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Andris Ameriks portālam "Delfi" šādas bažas noraida. Pēc viņa teiktā, Krievu salas projekts tiek realizēts atbilstoši grafikam.

"Ja ir runas par kādu nobīdi termiņos, man šādu šaubu nav," viņš stāsta, piebilstot, ka katru mēnesi brīvostā tiek uzklausīts ziņojums un ES līdzekļi tiek apgūti atbilstoši plānotajam, tāpat tiek izbūvēta infrastruktūra.

Ameriks vērš uzmanību uz to, ka ir noslēgti divi līgumi par uzņēmēju pārvākšanos - ar SIA "Rīgas Centrālais termināls" un SIA "STREK". Taču jāņem vērā, ka arī privātajiem uzņēmējiem ir jāiegulda ievērojami līdzekļi - aptuveni 100 miljonu eiro apmērā.

"Uzņēmēji pretī prasa noteiktu ūdensvadu, kanalizācijas sistēmu izbūvi, un pieprasījumi tiek precizēti," viņš klāsta.

Atbilstoši grafikam infrastruktūras izbūve jāpabeidz  līdz 2016.gada beigām, bet pēc tam 24 mēneši paredzēti pārvākšanās procesam. "Ja maksimālais termiņš būvniecībai ir 2016.gads, tad maksimālā jauda gaidāma 2019.gada 1.janvarī," lēš Ameriks.

Panākt pretī uzņēmējiem un īstenot projektu ātrāk īsti neesot iespējams, jo tehnisko iekārtu izgatavošana un uzstādīšana aizņem konkrētu laiku. "Šis termiņš nav no gaisa ņemts - projektēšana un tehnikas uzstādīšana aizņem 24 mēnešus," skaidro Ameriks.

Arī Satiksmes ministrijā (SM) apliecina, ka projekta aktivitātes, kas saistītas ar būvniecību Krievu salā, tiks pabeigtas līdz šā gada beigām. Kopumā projekta ietvaros ir veikti 74% no kopējo darbu apjoma.

Otrs projekts, kas FM ieskatā ir riskants, ir  "Vēsturiski piesārņoto vietu "Inčukalna sērskābie gudrona dīķi" sanācijas darbi", kā ietvaros tiek izsmelts gudrons, lai novērstu piesārņojošo vielu nokļūšanu pazemes ūdeņos.

Šajā projektā galvenais risks ir saistīts ar izmaksu pieaugumu. "Veicot sanācijas darbus, tika konstatēts, ka, attīrot dienvidu dīķi no sērskābā gudrona, paradījušās sērskābam gudronam ļoti netipiskas īpašības, kas sanācijas darbus padara ievērojami lēnākus. Konsultējoties ar Eiropas Komisijas (EK) ekspertiem, tika izstrādāts priekšlikums, izstrādāt jaunu tehnisko specifikāciju, iesaistot jaunas tehnoloģijas, kas ievērojami palielina projekta kopējās izmaksas," atgādina ministrijā.

Jānorāda, ka nedienas ar Inčukalna projektu turpinās arī tagad - darbu veicējs SIA "Skonto būve" paziņojis, ka sērskābā gudrona dīķu sanācijas darbiem būs nepieciešami vēl 11 miljoni eiro.

Papildu finansējuma nepieciešamība saistīta ar to, ka dienvidu dīķī ir par aptuveni 45% vairāk gudrona nekā pasūtītājs iepriekš paredzējis. Tikmēr Valsts vides dienesta ieskatā "Skonto būve", parakstot līgumu, ir uzņēmusies veikt visus nepieciešamos darbus līdz pilnīgai sanācijas programmas izpildei.

Arī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (NA) uzsver, ka darbi jāveic saskaņā ar līgumu un tikai paredzētā finansējuma ietvaros. Vērtējot to, vai projektā pastāv bažas par ES finansējuma neapgūšanu, ministra padomnieks Arnis Zacmanis portālam "Delfi" norāda - šādu bažu novēršanai jāsasniedz projekta mērķis paredzētā finansējuma ietvaros noteiktajā laikā.

"Tāpēc VVD un izpildītājam aktīvi jāstrādā, lai tiktu pabeigta Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācija," viņš saka.

Nesasniedzot EK apstiprinātos projekta mērķus, pastāv iespēja zaudēt daļu vai visu projektiem piešķirto ES finansējumu. Tas nozīmē, ka, nesasniedzot mērķi Krievu salas projektā, iespējams zaudēt pat visu EK piešķirto finansējumu 77,19 miljonu eiro apmērā, bet Inčukalna projektā galvenais risks ir zaudēt ES finansējumu 11,2 miljonu eiro apmērā -  projektā radušos sadārdzinājumu. "Par to ir jāgatavo EK lēmuma grozījumi un jāpārliecina EK, ka neparedzētie apstākļi, kas konstatēti projektā, nebija paredzami projekta apstiprināšanas brīdī, un to novēršanai nepieciešams izstrādāt jaunu tehnisko specifikāciju," uzsver FM.

Saistībā ar projektos identificētajiem riskiem ministrija ir informējusi EK, pēc kuras ieteikuma projektiem tika piesaistīti JASPERS jeb "Kopējā palīdzība projektu sagatavošanai Eiropas reģionos", kas ir EK, Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas izveidots starptautisku ekspertu birojs, kas palīdz sagatavot lielo projektu dokumentāciju un atrisināt kādas saistītās problēmas.

Par Krievu salas projektu pašlaik panākta vienošanās, ka tas pēc projekta oficiālā beigu termiņa tiks klasificēts kā nefunkcionējošs jeb projekts būs pilnībā pabeigts, mērķi sasniegti un projekta rezultāts ir izmantojams pēc ES izdevumu attiecināmības termiņa pēdējās dienas, kas ir 2015.gada 31.decembris.

"Šāda iespēja ir paredzēta ES vadlīnijās, un paredzams, ka projekts kļūs funkcionējošs līdz 2019.gadam, kad paredzēts pabeigt stividoru pārvākšanos uz Krievu salu," skaidro FM.

SM piebilst, ka līdz šim projekta īstenošanas vietās ir veiktas vairākas pārbaudes, kurās būtiskas atkāpes no projektā plānotām darbībām nav konstatētas. Savukārt, lai nodrošinātu projekta īstenošanas atbilstību ar SM noslēgtajai vienošanās un EK lēmumiem, Rīgas Brīvostas pārvalde ir izstrādājusi risku vadības rīcības plānu, kura ieviešanai ik mēnesi seko līdzi kā SM, tā arī FM kā ES fondu vadošā iestāde.

Kā veiksmīgus lielos projektus FM min "Otrā sliežu ceļa būvniecību Skrīveri - Krustpils (Rīga - Krustpils iecirknis)" - divsliežu ceļš 56 kilometru garumā bija izbūvēti jau pērnā gada nogalē, lai arī termiņš bija šā gada 30.jūnijs.

"Visi būvdarbi tika pabeigti jau 2014. gada nogalē, neskatoties uz to, ka projekta īstenošanas gaitā tika risinātas neparedzētas situācijas, piemēram, veicot grunts darbus, atklāti vairāki sprādzienbīstami priekšmeti no kara laikiem, kā arī iepriekšējā gadsimta dzelzceļa avārijas sekas. Īstenojot projektu, tika ne vien sasniegti, bet pārsniegti projekta rezultatīvie rādītāji, izbūvējot lielāku sliežu ceļa apjomu," skaidro ministrija.

Arī SM apliecina, ka vairāk problēmu nav bijis - sliežu ceļu būvniecība līdz Krustpilij jau pabeigta, tāpat izbūvēts Ludzas - Terehovas autoceļš. Autoceļa Tīnūži-Koknese projektā izbūvēti jau pieci posmi no sešiem, un atlikušos darbus plānots pabeigt līdz gada beigām.

90% darbu pabeigti Liepājas ostas padziļināšanas projektā [pieaugot izmaksām, tas aprīlī pieteikts lielā projekta statusam], kura īstenošanas termiņš ir šā gada 31.augusts, bet starptautiskās lidostas "Rīga" infrastruktūras attīstības projektā paveikti 87% darbu.

Jānorāda, ka projekts "Starptautiskās lidostas "Rīga" infrastruktūras attīstība" ir viens no lielākajiem transporta nozarē, kas tiek īstenots ar Kohēzijas fonda atbalstu ES fondu 2007 .- 2013. gada plānošanas periodā, bet lidostai tas ir vērienīgākais projekts kopš 1974. gada.

Atšķirībā no citiem lieliem projektiem Latvijā, lidostas infrastruktūras attīstības projekts norit pēc plāna.

Saskaņā ar starptautiskās lidostas "Rīga" Kohēzijas fonda finansēto projektu koordinatora Vladimira Krasauska teikto projekts kopumā ir jāpabeidz līdz šā gada 31.decembrim un pamatotu bažu nepabeigt darbus laikā nav.

 "Es teiktu, ka nē. Tas, kas mums ir palicis, ir pirmā perona seguma rekonstrukcija, kur darbi jau ir uzsākti. Aiz muguras ir iepirkums un viss, kas varētu būt saistīts ar iekavēšanos," viņš skaidro.

"Pamata domāt, ka mēs neiekļausimies, nav," apliecināja Krasausks.

Vērienīgākos būvdarbus lidostas infrastruktūras attīstības projektā veica pilnsabiedrība "FCC", "Hochtief" un "A.C.B." 2013. un 2014.gadā - tika renovēta skrejceļa segas virskārta, pastiprināta skrejceļa lidjosla, izbūvēti papildu manevrēšanas ceļi, divi pretapledošanas apstrādes laukumi, veikta divu peronu rekonstrukcija u.c. Pašlaik tiek rekonstruēts pirmā perona segums, un to veic pilnsabiedrība "ACB & Strabag".

Pirmā perona rekonstrukciju plānots pabeigt līdz jūlija beigām, neskatoties uz apjomīgo prezidentūras reisu skaitu, kas ietekmē būvdarbus. Paralēli pirmā perona rekonstrukcijai projekta ietvaros tiek uzlaboti ar drošību saistīti jautājumi, piemēram, lidosta iegādājas ugunsdzēsības tehniku.

"Kopumā projektā paveikti jau 90% darbu.  Ja projekta kopējais budžets ir 94 miljoni eiro, tad pakalpojumu sniedzējiem samaksāti 81,5 miljoni eiro," saka Krasausks.

Lidostas "Rīga" Stratēģiskās attīstības vienības vadītājs Artūrs Kokars uzsver, ka ES lidostām ir ļoti augsti sertifikācijas standarti un ne pārāk sen spēkā stājās jauns regulējums. "Bez šī ES atbalstītā projekta lidlauku būtu ļoti grūti sertificēt civilās aviācijas lidojumiem, līdz ar to šie bija vitāli svarīgi pasākumi, lai lidlauks būtu drošs," viņš skaidro.

Lidostas pārstāvji infrastruktūras attīstības projektu salīdzina ar sirds operāciju skrienošam cilvēkam, ņemot vērā, ka lidostas darbs būvdarbu laikā netika pārtraukts. Projekta veiksmīgā norise esot skaidrojama gan ar kvalitatīvu menedžmentu no lidostas, gan arī izpildītāju mērķi projektu realizēt.  Tāpat svarīga ir reālistiska un savlaicīga plānošana.

Lidostai bija skaidrs mērķis - paveikt šos darbus, ņemot vērā nepieciešamību veikt sertifikāciju, alternatīvu nebija, uzsver Kokars.

Lidostas turpmākie attīstības plāni saistīti ar ES fondu jauno plānošanas periodu. "Būtiskākos infrastruktūras objektus esam rekonstruējuši, un nav tādu problēmu, kādas bija iepriekš - gan ar veciem segumiem, gan ar trūkstošām stāvvietām, novirzītajiem reisiem utt. Tomēr lidostas infrastruktūra ir apjomīga, un mēs plānojam nākamajā KF projektu plānošanas periodā realizēt vairākas aktivitātes - turpināt perona zonas rekonstrukciju uz dienvidiem un izbūvēt vēl vienu ātro nobrauktuvi, lai, arī veicot nosēšanos no ziemeļu gala, varētu ātrāk atbrīvot skrejceļu," klāsta Krasausks. Tāpat plānota dažādu novecojušu inženiertehnisko tīklu rekonstrukcija u.c.

Pagaidām iespējamās projekta izmaksas lidostas pārstāvji neatklāj. Paredzēts, ka būvniecība varētu sākties ne ātrāk kā 2017.gadā.