Latvijas nacionālās lidsabiedrības "airBaltic" stratēģiskajam investoram galvenā prasība būs pašreizējā lidojumu tīkla attīstība un tālo reisu nodrošināšana, kas attiecīgi varētu palielināt tranzītpasažieru skaitu, kas patlaban Rīgas lidostā samazinās un ilgtermiņā varētu novest pie maršrutu pakāpeniskas slēgšanas, intervijā norāda satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V).
Ministrs skaidro, ka konkurence aviācijā, it īpaši Eiropā, ir ļoti augsta un ir jākonkurē gan ar zemo cenu lidsabiedrībām, gan klasiskajām. Esot vairāki scenāriji, kā varētu attīstīties aviācijas nozare Latvijā. Varot maksimizēt "airBaltic" peļņu, neskatoties uz industrijas un iedzīvotāju vēlmēm, un lidot tikai tajos maršrutos, kas ir peļņu nesoši un kur ir lielākās pasažieru plūsmas. Tad lidojumu skaits būtu būtiski jāsamazina. Peļņu nesoši ir tikai aptuveni 15 maršruti no pašreizējiem 60. Tad būtu jāatsakās no tranzītpasažieru apkalpošanas.
Kā skaidro Matīss, otrs ceļš ir meklēt jaunus tirgus un paplašināties, lai nodrošinātu vēl lielāku pārklājumu un nostiprinātu Rīgu kā Baltijas aviācijas centru. Šajā gadījumā katram jaunam reisam un maršrutam ir nepieciešamas investīcijas - gan marketingā, gan jaunu lidmašīnu iegādē, lai varētu veikt arī tālos reisus, ko ar pašreizējo floti nav iespējams darīt. Šajā variantā aktuāls kļūstot investoru jautājums, jo valsts, kurai pieder 99% "airBaltic" akciju, "diez vai būtu tas spēlētājs, kam būtu jāattīsta reisi". Aktīvāk esot jādarbojas, piesaistot investoru, kas vēlētos Rīgu izmantot kā tranzīta pilsētu, nodrošinot Ziemeļeiropas un NVS pārklājumu papildus savam tīklam. Viens no šiem variantiem esot investors no Ķīnas.
Matīss arī uzsver, ka "airBaltic" ir vienīgā kompānija Rīgas lidostā, kas piedāvā tranzītlidojumus. Zemo cenu kompānijām vispār neesot tāda jēdziena kā savienojošie reisi. "Bažīgus, protams, dara tas, ka samazinās tranzītpasažieru skaits. Jāsaprot, ka lielākā daļa reisu, kas piedāvā lidot no viena punkta uz otru, nav peļņu nesoši. Arī iedzīvotāju skaits Latvijā nepalielinās, un palielināt lidojumu plūsmu, nepalielinot tranzīta pasažieru skaitu, nav iespējams. Ja pasažieru skaits samazinās, reisi paliek aizvien nerentablāki, un kādu no reisiem agri vai vēlu būs jāslēdz," secina ministrs.
Jautāts, ko Latvijas puse šādam investoram, kuram būtu jāpaplašina lidojumu tīkls Rīgas lidostā, var piedāvāt pretī, ministrs skaidro, ka investoram var piedāvāt tīklu, kas ir jau izveidojies no Rīgas un kāda konkrētam investoram nav. "Ja skatāmies uz Āzijas valstu, Līča valstu kompānijām, tad šāds tīkls varētu būt interesants. To arī piedāvājam. Latvijas puse savukārt iegūtu tālos lidojumus un partnera tīklu. Tad varētu lidot uz Āzijas valstīm, arī uz Austrāliju - ar vienu pārsēšanos. Tas attīstītu biznesa kontaktus un arī tūrismu," secina Matīss.
Viņš arī norāda, ka investoru meklējumos nevar pateikt, ka "pēc mēneša jāizdara tas, bet pēc diviem - kas cits". Tas esot process, kas prasa laiku, kurā investoram ir jāpieņem lēmums, kurā tiktu parādītas un pierādītas tās perspektīvas, kas Latvijas pusei ir nepieciešamas. "Ja pateiksim, ka izmisīgi līdz jūnijam ir jāsameklē investors, tad par vienu eiro varam pārdot. Negribu šo procesu ielikt nekādos laika rāmjos un kaut kādā veidā to steidzināt. Steigas nav nekādas. Kompānija strādā ar peļņu, papildu ieguldījumi nav nepieciešami," uzsver ministrs.
Kā ziņots, Satiksmes ministrija 2012.gadā laikraksta "Financial Times" Eiropas un Lielbritānijas izdevumos publicēja sludinājumu, piedāvājot potenciālajiem investoriem izteikt piedāvājumus par "airBaltic" akciju iegādi. Latvijas valdība investoriem piedāvā iegādāties aviokompānijā "airBaltic" līdz 50% mīnus vienu akciju.
Savukārt "Prudentia" jau no 2010.gada sniedz konsultācijas valstij "airBaltic" jautājumos, arī par investora piesaisti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
