Elektrības rēķina samazināšana ir tikai viena no "KVV Liepājas Metalurga" (LM) vēlmēm. Lai palielinātu ražošanas jaudu, uzņēmums grib panākt politiskus ierobežojumus lūžņu izvešanai no Latvijas un šķēršļu atcelšanu lūžņu ievešanai no Ukrainas, ziņo LTV raidījums "de facto".
Pēc trim nedēļām LM īpašnieki dosies pie valdības ar jauno biznesa plānu un savām vēlmēm. Par tām LM publiski neizsakās. Vairāki avoti "de facto" gan uzskaitīja vairākas lietas, kas iepriekš izskanējušas.
Pirmā – metalurga īpašniekiem ir sarežģīti no Ukrainas izvest lūžņus uz Latviju. Viņiem ir piešķirta kvota, taču ar to ir par maz. To pieminēja Straujuma, šogad Kijevā tiekoties ar Ukrainas premjerministru Arsēniju Jaceņuku, taču ierobežojumi lūžņu izvešanai nav atcelti. Otra problēma – metāla savācējiem Latvijā ir izdevīgāk lūžņus pārdot, piemēram, Turcijā, nekā vest uz Liepāju. Tādēļ uzņēmums gribētu politiski noteiktu aizliegumu lūžņu izvešanai ārpus Eiropas Savienības. Trešā lieta – metalurgs saskaras ar dempingu no Baltkrievijas, kur valsts subsidētā nozare spēj saražot lētāk.
Uzņēmuma īpašnieks Valērijs Krištals piektdien uzvēra, ka LM pieder arī valstij, kam par labu tas ir ieķīlāts. "Ja mēs strādāsim kopā ar valsti, tad mēs [uzņēmuma iegādi] nenožēlosim. Ja valsts mūs atstās ar šīm problēmām viens pret vienu, mēs šo pirkumu nožēlosim," sacīja Krištals.
Līdz šim jaunie investori gan samaksājuši pirmo iemaksu uzņēmuma iegādei, gan iepludinājuši naudu uzņēmumā. Nākamais daudzmiljonu maksājums pircējiem jāveic gada beigās.
Jau rakstīts, ka LM 19.maijā paziņoja par ražošanas jaudas samazināšanu un daļas darbinieku atlaišanu, jo produkcijas pašizmaksas nenodrošina konkurētspēju ar līdzīgu metalurģijas uzņēmumu produkciju citur pasaulē. Par vienu no galvenajiem iemesliem ražošanas jaudu samazināšanai KVV minēja augsto OIK. Patlaban no uzņēmuma ir atlaisti apmēram 150 darbinieku, kuriem algās un kompensācijās izmaksāti aptuveni 100 tūkstoši eiro.
Tāpat vēstīts, ka šogad 6.martā notika svinīgais LM darbības atklāšanas pasākums un līdz maija vidum LM bija saražojis 90 tūkstošus tonnu tērauda armatūras velmētavā. Līdz ar ražošanas atsākšanu tēraudkausēšanas cehā maija pirmajā pusē kopējais darbinieku skaits uzņēmumā sasniedza 960 darbinieku.
Līgums par maksātnespējīgā LM pamatražotnes pārdošanu Ukrainas kompānijai tika parakstīts pērn 2.oktobrī. Ukrainas uzņēmums par LM pamatražotni maksās 107 miljonus eiro vairākos maksājumos 10 gadu laikā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
