'Latvijas Gāzi' līdz 2017.gadam sadalīs, paredzēs likums  (2)

To paredz starpinstitūciju saskaņošanai nodotie Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātie grozījumi Enerģētikas likumā.

Likumprojektā tiek paredzēti divi galvenie termiņi pilnai pārvades sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšanai. "Latvijas Gāzei" trīs mēnešu laikā pēc Enerģētikas likuma grozījumu stāšanās spēkā jāsagatavo un Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jāapstiprina reorganizācijas plāns. Līdz 2017.gada 1.janvārim jāizveido juridiski neatkarīga sabiedrība, kas nodrošina pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora pakalpojumus un kuras īpašumā ir pārvades sistēmas aktīvi, un kuras rīcībā ir dabasgāzes krātuve, licences dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas pakalpojumu nodrošināšanai, un kas ir apstiprināta kā pārvades sistēmas operators.

Tāpat līdz 2017.gada 3.aprīlim jānosaka jaunizveidotās sabiedrības akciju vērtība, jāizstrādā un jāapstiprina darbību plāns, lai nodrošinātu, ka pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators ir no "Latvijas Gāzes" neatkarīga kapitālsabiedrība, kuras īpašumā būtu pārvades sistēmas aktīvi un rīcībā būtu Inčukalna pazemes dabasgāzes krātuve (Inčukalna PGK), licences dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas pakalpojumu nodrošināšanai un kas ir sertificēta un apstiprināta kā pārvades sistēmas operators, un tās īpašnieki būtu ar "Latvijas Gāzi" vai tās akcionāriem nesaistītas personas, un ir nodrošināta pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora juridiska, funkcionāla un organizatoriska nodalīšana no "Latvijas Gāzes".

Savukārt līdz 2017.gada 31.decembrim ir pilnībā jāpabeidz pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšana, respektīvi, jāpanāk situācija, kad pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators ir no "Latvijas Gāzes" neatkarīga kapitālsabiedrība, kuras īpašnieki ne tieši, ne netieši nav saistīti ar "Latvijas Gāzi" vai tās akcionāriem.

Likumprojektā paredzēts, ka vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšana sistēmas operatoram piederēs dabasgāzes pārvades sistēmas un tam piederēs vai tas izmantos Inčukalna PGK. Enerģētikas likumā ir paredzēts, ka Inčukalna PGK pazemes daļa ir saglabājama valsts īpašumā.

Tāpat likumprojektā noteikts SPRK pienākums uzraudzīt vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēma operatora atbilstību neatkarības prasībām, kā arī noteikt pārvades un uzglabāšanas tarifa metodiku. Neatkarības prasību neievērošanas gadījumā likumprojekts paredz soda sankcijas, ja dabasgāzes apgādes komersants Enerģētikas likumā noteiktajā kārtībā un termiņos neveic darbības, lai novērstu pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru neatbilstību īpašumtiesību nodalīšanas prasībām.

Par starptermiņā, kas ir, 2017.gada 3.aprīlī, noteikto prasību nepildīšanu un reorganizācijas plāna nesniegšanu noteiktajā termiņā (sešu mēnešu laikā pēc likuma grozījumu stāšanās spēkā) SPRK būtu tiesības šos soda mērus piemērot "Latvijas Gāzei". Par gala termiņā, tas ir, 2017.gada 31.decembrī, noteikto prasību nepildīšanu - pilnu īpašumtiesību nodalīšanas neveikšanu - bez attaisnojoša iemesla šos soda mērus varētu piemērot jaundibinātajai komercsabiedrībai.

Saistībā ar īpašumtiesību maiņu likumprojektā ir paredzēts valsts pirmpirkuma tiesības uz vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatora akcijām, dabasgāzes pārvades sistēmu vai jebkādu tās daļu, uzglabāšanas objektiem vai jebkādu to daļu.

Likumprojekts arī paredz, ka 2017.gada 3.aprīlī dabasgāzes tirgus tiks pilnībā atvērts visiem lietotājiem, izņemot mājsaimniecības.

Kā ziņots, Latvijai kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij ir saistošas ES normatīvo aktu prasības, kas paredz pilnīgi efektīvu energoapgādes tīkla darbības nodalīšanu no tirdzniecības un ražošanas darbībām, enerģijas pārrobežu tirdzniecības veicināšanu, pārrobežu sadarbības un investīciju piesaistes sekmēšanu, lielāku tirgus caurredzamību attiecībā uz tīklu darbību un piegādi, solidaritāti starp dalībvalstīm un nacionālo regulatoru efektīvu darbības nodrošināšanu.

Pašlaik Latvijas dabasgāzes tirgū darbojas viens energoapgādes komersants - vertikāli integrēts uzņēmums "Latvijas Gāze", kas nodrošina dabasgāzes iepirkšanu, uzglabāšanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību. Latvijas dabasgāzes apgādes sistēma nav savienota ar citu ES dalībvalstu, izņemot Lietuvu un Igauniju, sistēmām, un Latvijai ir viens dominējošais dabasgāzes piegādātājs - Krievijas koncerns "Gazprom".

Valdība šā gada martā atbalstīja AS "Latvijas Gāze" dabasgāzes pārvades sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšanu no sadales sistēmas operatora līdz 2017.gada 3.aprīlim.

Iepriekš "Latvijas Gāzes" pārstāvji pauda pārliecību, ka tikai "Latvijas Gāzes" akcionāru sapulce var lemt par koncerna reorganizāciju, turklāt tikai tad, ja šādu lēmumu pieņem ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no klātesošajiem balsstiesīgajiem akcionāriem. 2014.gada 31.decembrī Latvijas valstij piederēja 117 no 39 900 000 "Latvijas Gāzes" akciju, līdz ar to koncerna vadība uzskata, ka valstij nav tiesību vienpersoniski pieņemt lēmumu par LG reorganizāciju visu akcionāru vārdā.

Tāpat "Latvijas Gāzes" vadība norādīja, ka uzņēmuma reorganizācijas rezultātā izveidotas komercsabiedrības darbības sākšana, ja netiek apstrīdēts neviens ne akcionāru sapulces, ne arī SPRK lēmums, ir iespējama ne ātrāk kā 2019.gada 1.jūlijā.

Jau ziņots, ka pērn "Latvijas Gāze" nopelnīja 30,07 miljonus eiro, kas ir par 1,9% vairāk nekā 2013.gadā, liecina uzņēmuma nerevidētais 2014.gada 12 mēnešu finanšu pārskats, kas iesniegts biržā "NASDAQ OMX Riga".

"Latvijas Gāze" pērn 12 mēnešos patērētājiem pārdeva 1,29 miljardus kubikmetru dabasgāzes. Salīdzinājumā ar attiecīgo 2013.gada periodu dabasgāzes realizācija ir samazinājusies par 10,9%.

Lielākais "Latvijas Gāzes" akcionārs ir Vācijas "E.ON Ruhrgas International GmbH", kam pieder 47,2% akciju, 34% pieder Krievijas kompānijai "Gazprom", bet 16% - SIA "Itera Latvija".