"Latvijā visvairāk ir attīstījusies piena lopkopība, gaļas un graudu [ražošana], trūkst dārzeņu un augļu dārzu, kas būtu vairāk jāattīsta, teiksim, valstiskā līmenī. Viens tirgus ir publiskie iepirkumi un skolu ēdināšana, kur valstij vajadzētu ar lielu sparu iet un aicināt zemniekus audzēt un mēģināt attīstīt dārzeņkopību, augļkopību, lai varētu skolas apgādāt ar šiem produktiem. Šīs nozares mums nav attīstītas bioloģiskajā lauksaimniecībā, kur ir liels potenciāls," sacīja Norkārklis.
Pēc viņa teiktā, Latvijas bioloģiskie lauksaimnieki darbojas dažādās nozarēs un nav tā, ka kāds no pārtikas ražošanas veidiem būtu pārstāvēts vairāk. "Nozares ir ļoti dažādas, gan dārzeņkopība, graudkopība, piena lopkopība varbūt mazāk, bet gaļas lopkopība ir ļoti populāra, piena. Tā kā [bioloģiskās lauksaimniecības] nozares ir ļoti dažādas, arī putnkopībai pievēršas, ir interese liela, kas ir vēl joprojām tāda brīvāka niša," sacīja Norkārklis, piebilstot, ka arī cūkkopība bioloģiskajā lauksaimniecībā vēl joprojām ir brīva niša.
Vienlaikus viņš atzīmēja, ka bioloģiskajā cūkkopībā un putnkopībā Eiropas prasības ir ļoti augstas, kas ir iemesls, kāpēc šīs nozares Latvijā ir mazāk attīstītas. "Patērētājiem bieži vien nav uzticība bioloģiskajai pārtikai, bet te ir pierādījums, ka prasības ir augstas, ka šīs nozares nemaz nevar tik vienkārši attīstīt un to ražošanu veikt - prasības ir stingras un tās nevar tā vienkārši ņemt un apiet un jebko nosaukt par bioloģisko [produktu]," klāstīja Norkārklis.
LBLA ir dibināta 1995.gadā un ir profesionāla organizācija, kurā apvienojušies bioloģiskās lauksaimniecības produktu ražotāji, pārstrādātāji, tirgotāji un šīs kustības atbalstītāji.