Dokuments pēc apstiprināšanas kļūs arī par vadlīnijām Eiropas Komisijai (EK), tai izstrādājot skaidrāku konceptu par to, kā varētu izskatīties ES enerģijas savienība. Jau vēstīts, ka Žana Kloda Junkera jaunizveidotajā EK modelī pastāv arī EK viceprezidenta amats ar atbildību par enerģijas savienību. Par atbildīgo komisāru apstiprināts slovāks Marošs Šefčovičs.
Neapmierinātību pret plānoto stratēģiju paudis Krievijas enerģētikas gigants "Gazprom" , kuram netīk ES iecere būt novērotājas statusā dalībvalstu un trešo valstu enerģētikas darījumu noslēgšanas procesā. Stratēģija paredz, ka šiem līgumiem būs jābūt publiski pieejamiem.
Kā portālam "Delfi" norādīja Krišijānis Kariņš (V ), kas ir viens no ziņojuma līdzautoriem, pie viņa personiski "Gazprom" lobisti nav vērsušies, taču tie parlamentā esot manīti. Pēc Kariņa biroja informācijas "Gazprom", lai lobētu savas intereses jaunās stratēģijas izveides laikā, tērējot aptuveni 100 000 eiro.
"Gazprom" lobija pakalpojumus nodrošina Briselē reģistrētā konsultantu grupa "Gplus".
Jau vēstīts, ka ziņojumā iekļauta prasība pēc iespējas ātrāk izbeigt Baltijas valstu energoizolētību, kā arī atvērt vienoto tirgu enerģētikas jomā, lai nodrošinātu zemākas cenas patērētājiem. Parlaments arī aicina pievērst lielāku uzmanību energoefektivitātes pasākumiem, uzsverot, ka tam ir būtiska loma energoatkarības samazināšanā.
Ziņojumā arī teikts, ka EP uzskata, ka Krieviju vairs nevar uzskatīt par uzticamu partneri, jo tā nepārprotami apšauba ES tiesību autoritāti, tostarp Pasaules Tirdzniecības organizācijā, un enerģijas piegādi izmanto politiskiem mērķiem. Tāpēc lielāka uzmanība ir jāpievērš gāzes piegādes infrastruktūras attīstīšanai un turpmākai paplašināšanai sadarbībā ar Norvēģiju, Dienvidu gāzes koridoru un Vidusjūras gāzes pārvades mezglu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
