Viņš apgalvoja, ka uzņēmuma iegādes darījumā nebija atklātības visās niansēs, kurām vēlāk izrādījās liela ietekme uz rūpnīcas tālāko darbību.
Atbildot uz jautājumu, vai pērn, kad norisinājās rūpnīcas pirkšanas process, administrators "KVV Group" apgādāja ar visu nepieciešamo informāciju un vai "KVV Group" no savas puses veica pietiekamu rūpnīcas izpēti, Krištals sacīja, ka no "KVV Group" puses rūpnīcā bija ieradusies komisija, kas novērtēja iekārtu stāvokli un atzina, ka iekārtas ir labā stāvoklī.
"Iedomājieties situāciju: tiek pārdota rūpnīca. Ja gan pircējs, gan pārdevējs ir biznesa struktūras, tad viena uzdevums ir iesmērēt objektu otram, pārliecināt, ka tas ir labākais aktīvs, kas pārdevējam līdz šim piederējis. Šajā gadījumā uzskatām, ka pārdevējs bija saistīts ar valdību. Uzskatām, ka pārdevējam bija jāpasaka: lūk, ir rūpnīca, taču tajā jums nav pieejams skābeklis. Tas ir - redzēt skābekļa cehu jūs varat, varat visu aptaustīt, bet tas nepieder jums un jums neizdosies iedarbināt rūpnīcu, ja nevienosieties ar skābekļa ražotnes īpašniekiem," stāstīja Krištals.
Viņš norādīja - ja tas būtu pateikts, visticamāk, rūpnīcas pirkšanas darījums noritētu citādi - ar citu cenu un citiem termiņiem. "Mums tika pateikts, ka "Liepājas metalurgs" ir skābekļa ražotnes "Elme Messer" akcionārs, kam pieder daļa akciju, un vienoties par skābekļa piegādi varēs pēc mūsu noteikumiem. Viņiem neesot, kur likties, jo atrodas rūpnīcas teritorijā un ar prieku piekritīšot pārdot skābekļa ražotni par mums izdevīgu cenu. Mēs to nepārbaudījām," sacīja Krištals.
Krištals piekrita, ka šo informāciju vajadzēja pārbaudīt, taču "KVV Group" esot paļāvusies.
"Realitātē viss izrādījās citādi. Mums pateica: ja gribat pirkt skābekļa ražotni, tad tā maksā piecas reizes dārgāk. Ja šīs sarunas ar skābekļa ražotāju būtu notikušas pirms rūpnīcas iegādes, visticamāk, ka mēs rūpnīcu nebūtu pirkuši. Vai arī pirktu, bet par cenu, kas ir par 12 miljoniem eiro zemāka," skaidroja Krištals.
Uz jautājumu, vai tagad Ukrainas investori jūtas apmānīti, Krištals norādīja, ka drīzāk nebija atklātības visās niansēs, kurām vēlāk izrādījās liela ietekme uz rūpnīcas tālāko darbību. "Protams, liels administratora nopelns ir tas, ka rūpnīca netika izzagta un saglabājās darba kārtībā," piebilda Krištals.
Viņš atzīmēja, ka sākotnējos aprēķinos "KVV Group" ņēma vērā tos pārstrādes koeficientus, kurus iesniedza "Prudentia", kas savukārt balstījās uz uzņēmuma ekonomistu aprēķiniem, pirms uzņēmuma pirkšanas.
"Šis koeficients bija 1,12, bet, iedarbinot krāsni, izrādījās, ka reālais koeficients ir 1,16-1,17. Saprotamā valodā tas nozīmē, ka sākotnēji rēķinājāmies, ka, iekraujot krāsnī tonnu metāllūžņu, iznākums būs 900 kilogrami kausējuma, bet realitātē izrādījās, ka iznākums ir tikai 850 kilogrami kausējuma. Tas nozīmē, ka 50 kilogrami kaut kur pazūd. Jautājums - vai tas ir metāllūžņu kvalitātes dēļ? Nē, lūžņi ir tādi paši kā agrāk, kvalitāte nav mainījusies. Secinājām, ka mums tika iesniegti nepareizi cipari, nepareizi aprēķini. Tas vēl vairāk ietekmēja produkcijas pašizmaksas pieaugumu," piebilda Krištals.
Kā ziņots, AS "KVV Liepājas metalurgs" spiesta sašaurināt ražošanu tēraudkausēšanas cehā, jo produkcijas pašizmaksa nenodrošina konkurētspēju ar līdzīgu metalurģijas uzņēmumu produkciju gan citās valstīs Eiropas Savienībā, gan citos pasaules reģionos, aģentūrai LETA sacīja "KVV Liepājas metalurga" valdes loceklis Igors Kovaļenko.
Maija sākumā "Liepājas metalurgā" strādāja aptuveni 960 darbinieki, taču mēneša beigās uzņēmuma vadība paziņoja, ka pēc ražošanas sašaurināšanas rūpnīcā darbu turpinās vien nepilni 300 darbinieku.
Šonedēļ gan velmētavā ir pieņemti darbā vēl papildu 30 cilvēki, un tagad velmētavā strādājošo skaits sasniedzis 320.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!