PVD pārstāve arī norādīja, ka šā gada piecos mēnešos PVD inspektori ir pārbaudījuši 2300 cūku novietnes un 394 no tām konstatēts, ka tiek turētas nereģistrētas cūkas.
Savukārt no pārbaudītajām novietnēm biodrošības pasākumi tiek ievēroti 74%, bet 26% konstatētas neatbilstības.
Veicot pārbaudes dzīvnieku novietnēs, pārliecinās, ka dažādos valsts reģionos ir atšķirīga attieksme pret biodrošības pasākumu ievērošanu, kā arī joprojām ir piemājas saimniecības, kurās dzīvnieki nav reģistrēti Lauksaimniecības datu centrā (LDC).
Latgales un Vidzemes reģionos, kur lauku iedzīvotāji piedzīvoja rūgtu pieredzi ar ĀCM uzliesmojumiem, biodrošību ievēro 86% pārbaudītajās novietnēs, bet 14% ir konstatētas neatbilstības.
Savukārt Latvijas reģionā, kur šī slimība nav tikusi konstatēta - Zemgales un Kurzemes pusē, biodrošību ievēro tikai 22% no pārbaudīto novietņu skaita, bet 78% ir konstatētas neatbilstības. Biodrošības pasākumus šajā reģionā ir ieviesuši un ievēro visās lielākajās cūku novietnēs, bet ļoti vieglprātīgi ir tie, kuri cūkas audzē savam patēriņam un nelielās fermās.
PVD sadarbībā ar Lauksaimniecības datu centru uzrauga cūku pārvietošanas datus un konstatē cūku pārvietošanas gadījumus no slimības skartajām zonām uz brīvajām zonām. Ar šādu rīcību cūku turētāji savu novietni, savu pagastu un pat savu novadu pakļauj riskam ievazāt slimību.
PVD aicina: iegādājoties sivēnus, noskaidrojiet kurā slimības zonā atrodas pārdevēja novietne. Informācija pieejama PVD mājaslapā interaktīvajā kartē.
PVD aicina ievērot visus noteiktos biodrošības pasākumus un atkārtoti atgādina - novietne un cūkas jāreģistrē Lauksaimniecības datu centrā, cūkas nedrīkst turēt āra aplokos, jānovērš to kontakts ar savvaļas un klaiņojošiem dzīvniekiem. Nedrīkst lietot pakaišus, ja pastāv aizdomas, ka tiem varētu būt piekļuvuši savvaļas dzīvnieki, kā arī cūkām nedrīkst izbarot zaļbarību, arī pagalmos pļauto zāli, termiski neapstrādātus kartupeļus, sevišķi, ja cūku novietne atrodas tuvu mežam.
Tā kā piemājas saimniecībās cūku piebarošana ar svaigu zāli laika gaitā izveidojusies par tradīciju, situācijā, kad pieaug ĀCM gadījumu skaits meža cūkām, tas rada inficēšanās draudus mājas cūkām, norāda PVD.
Par biodrošības pasākumu ieviešanu un izpildi novietnēs, kurās tur un audzē cūku sugas dzīvniekus, tostarp dezinfekcijas līdzekļu iegādi, atbildīgs ir dzīvnieku īpašnieks vai turētājs.
Pēc Lauksaimniecības datu centra datiem, Latvijā 2015.gada 1.janvārī bija reģistrēti 7428 cūku sugas dzīvnieku īpašnieki.
Kā ziņots, mājas cūkām ĀCM pēdējo reizi konstatēts pērn 17.septembrī. Līdz tam tika atklātas inficētas 72 cūkas trīs novadu desmit saimniecībās, bet kopumā slimības dēļ nācās iznīcināt 564 mājas cūkas.
No šā gada 1.janvāra vairs nav spēkā ārkārtas situācija, kas saistībā ar ĀCM uzliesmojumu 2014.gada jūlijā un septembrī tika noteikta vairāk nekā 40 Latvijas administratīvajās teritorijās. Tomēr mēra skartajās zonās līdz pat 2018.gada 31.decembrim saskaņā ar Eiropas Savienības lēmumu noteikti cūku un to produktu pārvietošanas ierobežojumi.
ĀCM Latvijā tika konstatēts 2014.gada 26.jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. Tā ir ļoti bīstama saslimšana, jo novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks. Šī kaite Latvijas teritorijā iepriekš nekad nebija reģistrēta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
