Pretēji Satiksmes ministrijas apgalvotajam, ka Ventspils ostā kravu apjoma kritums saistāms ar pret Krieviju vērsto sankciju ietekmi, Ventspils uzņēmēji tajā vaino "Latvijas dzelzceļa" tarifus, svētdien ziņo LTV raidījums "de facto".
Saskaņā ar raidījuma vēstīto galvenos iebildumus izsaka Ventspils mēra Aivara Lemberga (ZZS) tā sauktā oponentu nometne, bet Lembergs noraida tarifu ietekmi un vaino uzņēmēju nekompetenci.
Raidījums gan atgādina publiski izskanējušās Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja aizdomas, par to, ka Lembergs kopā ar Aināru Šleseru un Andri Šķēli ir patiesie īpašnieki lielākajā Rīgas brīvostas uzņēmumā.
Ventspils uzņēmēju iebildumu dēļ valdība jau trešo mēnesi nespēj izskatīt pārdesmit lappušu garu ziņojumu par Krievijas sankciju ietekmi uz tranzīta nozari. Ventspils ostā šogad turpina samazināties kravu apgrozījums, bet atbildīgās ministrijas sagatavotais ziņojums aprīlī izsauca Ventspils uzņēmēju pretenzijas.
Dokumentā kravu apgrozījuma kritums ostā skaidrots ar to, ka pārtrūkušas ogļu piegādes no Krievijas atradnes "Zarečnaja". Šīs šahtas īpašnieks ir "Uralvagonzavod", kas ražo arī tankus, tādēļ iekļauts Eiropas Savienības "melnajā sarakstā".
Organizācija "Baltijas asociācija – transports un loģistika" problēmu norakstīšanu uz sankcijām sauc par tendenciozu. "Ventspils brīvostā tieši viens uzņēmums ir cietis no Krievijas sankcijām. Pārējie ir cietuši dzelzceļa tarifa dēļ," raidījumam saka asociācijas vadītājs Inga Antāne.
Dzelzceļa infrastruktūras maksas dēļ vest kravas no Austrumu robežas līdz Ventspilij ir dārgāk nekā līdz Rīgai. Tādēļ, piemēram, "Lukoil" esot dīzeļdegvielas pārkraušanu pārnesis uz Rīgu, skaidro "de facto".
Uzņēmēji prasa valdībai izlīdzināt Ventspils, Liepājas un Rīgas tarifus. Šo prasību dēļ valdība svītroja sankciju ziņojuma izskatīšanu aprīlī, bet vēlāk atlika arī maijā un jūnijā, kopumā piecās sēdēs.
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) ir pārliecināts, ka dzelzceļa tarifi nav pie vainas kravu apgrozījuma kritumā Ventspils virzienā, jo pēdējos gados tarifi nav mainīti. Tiesa, Ventspils osta, mērot pēc pārkrautajām tonnām, ar katru gadu strādā arvien sliktāk.
Ministrija aprēķinājusi, ka tarifu izlīdzināšana maksātu 18-24 miljonus eiro. Tāda būtu neiekasētā summa par infrastruktūras izmantošanu Ventspils un Liepājas virzienā.
"Dzelzceļa infrastruktūras maksa ir fiksēta. Ja mēs kādam samazinām, kādam tā ir jāpalielina, vai nu jākompensē no valsts budžeta. No budžeta tas ir izslēgts. Ja mēs Ventspilij samazinām par 25 miljoniem un pieliekam klāt Rīgai, jebkurš tarifu palielinājums var izsaukt [pārkrauto kravu] kritumu," saka Matīss.
Vairāki no neapmierinātajiem uzņēmumiem ir iesaistīt Lemberga krimināllietā. Akcijas tajos ir arestētas par labu valstij, kamēr tiesa skaidro, vai Lembergs nav šo kompāniju slēpts īpašnieks. Par arestētās mantas pārvaldnieku prokuratūra iecēlusi Lemberga oponentu Rūdolfu Meroni.
"Šveices advokāts. Ko viņš saprot no klientiem? Kamēr valsts viņam uzticēs terminālu vadību, tikmēr tur nekas nav labs gaidāms. Bet novelt visu uz dzelzceļa tarifiem tas ir lēts propagandas triks," uzskata Lembergs.
Raidījums atgādina, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs vēl aizvien tā sauktās oligarhu lietas ietvaros izmeklē, vai Lembergs, Šķēle un Šlesers nav faktiskie īpašnieki Rīgas ostas lielākajai uzņēmumu grupai "Rīgas Tirdzniecības osta".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
