"Bija līgums ar "Tolmetu", bija arī daži vagoni ar lūžņiem no Ukrainas, taču neviens nevarēja paredzēt tik strauju cenu lēcienu divu nedēļu laikā. Līgumos ar "Tolmetu" bija noteikts, ka Baltijā lūžņus pērkam tikai no viņiem un ne no viena cita. Brīdī, kad Turcijā pieauga cena, "Tolmets" mums pateica - vai nu tā, vai nekā, bet cena tagad ir tāda, jo, saprotams, viņiem ir izdevīgāk pārdot uz ārvalstīm. Laikam tā bija mūsu kļūda - noslēgt līgumu tikai ar vienu piegādātāju, bet tajā brīdī mums nebija citu variantu," skaidroja Krištals.
Viņš sacīja, ka tad, ja metāllūžņu cena samazināsies līdz pieņemamam līmenim - ap 200 eiro par tonnu -, nākamā tēraudkausēšanas ceha iedarbināšana tiks veikta pēc mazliet cita modeļa. Vispirms tiks iepirkts pietiekams metāllūžņu apjoms - vismaz 80 000 tonnu - un ar piegādes līgumiem nākamajiem mēnešiem, lai tēraudkausēšanas izejvielas būtu nodrošinātas vismaz pāris mēnešiem.
"Tagad metāllūžņu iepirkšanā mums nav nekādu ierobežojumu un varam slēgt līgumus ar jebkuru piegādātāju. Prognozējam, ka aptuveni 30 000 tonnu varēsim nopirkt arī bez "Tolmeta". Protams, būtisks nosacījums ir cenas samazināšanās, un tas notiks tad, kad Turcija pārsātināsies ar metāllūžņiem," sacīja Krištals.
Jau ziņots, ka AS "KVV Liepājas metalurgs" spiesta sašaurināt ražošanu tēraudkausēšanas cehā, jo produkcijas pašizmaksa nenodrošina konkurētspēju ar līdzīgu metalurģijas uzņēmumu produkciju gan citās valstīs Eiropas Savienībā, gan citos pasaules reģionos, sacīja "KVV Liepājas metalurga" valdes loceklis Igors Kovaļenko.
Maija sākumā "Liepājas metalurgā" strādāja aptuveni 960 darbinieki, taču mēneša beigās uzņēmuma vadība paziņoja, ka pēc ražošanas sašaurināšanas rūpnīcā darbu turpinās vien nepilni 300 darbinieku.
Šonedēļ gan velmētavā ir pieņemti darbā vēl papildu 30 cilvēki, un tagad velmētavā strādājošo skaits sasniedzis 320.