Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) pārstāvji Kucinam atzinuši, ka saimniecības saimnieks ir pavirši ievērojis nepieciešamās higiēnas prasības, tāpēc arī šāds iznākums. Iespējams tāpēc, ka jau pusgads pagājis un neviens jauns saslimšanas gadījums nebija reģistrēts, cilvēki ir piemirsuši, ka ir nepieciešams ievērot visus noteiktos biodrošības noteikumus, izteicās Kucins.
Kā priekšsēdētāja vietniekam atzinis pats saimnieks, vakar viņš esot novērojis, ka viena cūka esot apsirgusi, bet šorīt viņš to atradis beigtu. PVD paņēmuši nepieciešamās analīzes no cūkas, un tajās konstatēta slimība.
Pašvaldība saimniekam nekādā veidā nepalīdzēs, netiks arī izteikts nekāds aizrādījums, ko savukārt var izteikt PVD pārstāvji, atzina Kucins.
Turpmākās 40 dienas ap saimniecību trīs kilometru rādiusā dežurēs policija, kas kontrolēs visas mašīnas, lai no teritorijas netiktu izvesta gaļa. Gaļu teritorijā ievest varēs, tikai tai klāt jābūt pirkuma čekam.
Rīt tiks likvidētas saimniecībā esošās cūkas, kas tiks nogādātas krematorijā.
"Cilvēki laikam ir drusku atslābinājušies. Kādu laiku nebija informācijas no medniekiem, ka atrasta kāda beigta mežacūka, bet laikam jau tomēr kaut kur vēl kāda ir," nobeigumā piebilda priekšsēdētājas vietnieks.
Jau ziņots, ka otrdien konstatēts pirmais Āfrikas cūku mēra saslimšanas gadījums mājas cūkām - slimības uzliesmojusi Daugavpils novada Dubnas pagasta saimniecībā, informēja Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāve Anna Joffe. PVD, saņemot informāciju no dzīvnieku īpašnieka par mājas cūku saslimšanu Daugavpils novada Dubnas pagastā, nekavējoties izbrauca uz norādīto vietu un noņēma paraugus laboratoriskajai izmeklēšanai.
Saņemto laboratorisko analīžu rezultāti apstiprina ĀCM vīrusu 18 piemājas saimniecības novietnē esošajām cūkām. Iespējamais inficēšanās cēlonis piemājas saimniecībā esošo mājas cūku saslimšanai ir svaigi pļautas zāles izbarošana. Pēc slimības atklāšanas PVD ir uzsācis ĀCM apkarošanas pasākumu ieviešanu, nosakot karantīnas zonas, lai nepieļautu slimības tālāku izplatīšanos.
Ap skarto novietni trīs kilometru rādiusā noteikta aizsardzības zona, bet desmit kilometru rādiusā - uzraudzības zona. Šajās teritorijās pastiprināti kontrolēs mājas un meža cūku veselības stāvokli. Karantīnas zonās pastiprināti kontrolēs arī dzīvnieku transporta līdzekļu kustību.
Aizsardzības un uzraudzības zonā PVD veiks pārbaudes visās saimniecībās, kurās tiek turētas cūkas.
PVD aicina ievērot visus noteiktos biodrošības pasākumus un atkārtoti atgādina - novietne un cūkas jāreģistrē Lauksaimniecības datu centrā, cūkas nedrīkst turēt āra aplokos, jānovērš to kontakts ar savvaļas un klaiņojošiem dzīvniekiem. Nedrīkst lietot pakaišus, ja pastāv aizdomas, ka tiem varētu būt piekļuvuši savvaļas dzīvnieki, kā arī cūkām nedrīkst izbarot zaļbarību, arī pagalmos pļauto zāli, termiski neapstrādātus kartupeļus, sevišķi, ja cūku novietne atrodas tuvu mežam.
Saistībā ar ĀCM uzliesmojumu saimniecībā Dubnas pagastā un sekojošo karantīnas noteikšanu papildu līdzekļi Pārtikas un veterinārajam dienestam pagaidām nebūs vajadzīgi, taču tie būs nepieciešami Valsts policijai uzraudzības pasākumu veikšanai, atzina PVD ģenerāldirektors Māris Balodis. "Mēs papildu naudu no valdības neprasīsim, jo kapacitātes pagaidām pietiek. Tomēr Valsts policijai nāksies lūgt papildu naudu, jo nāksies uzraudzīt visus ceļus un pārbaudīt transportu trīs kilometru karantīnas un 10 kilometru uzraudzības zonā," sacīja Balodis.
Viņš arī norādīja, ka saimniecības ferma bijusi reģistrēta, kā arī pirms pāris nedēļām tajā bijuši PVD inspektori, kas pārbaudījuši biodrošību. "Toreiz pilnīgi viss bija kārtībā. Bet pietiek izdarīt vienu atkāpi jeb muļķību - iedot cūkām mežmalā sapļautu zāli, lai viss sāktos no sākuma. Līdz ar to atkal tiks pastiprināti biodrošības pasākumi, veiktas papildu pārbaudes saimniecībās šajā, kā arī citos ĀCM skartajos reģionos, bet iedzīvotājiem atkal un atkal atgādināsim, ka nedrīkst rīkoties bezatbildīgi," sacīja Balodis.
Jau iepriekš PVD norādīja, ka, par spīti ĀCM draudiem, 394 saimniecībās atrastas nereģistrētas mājas cūkas. Šā gada piecos mēnešos PVD inspektori ir pārbaudījuši 2300 cūku novietnes un 394 no tām konstatēts, ka tiek turētas nereģistrētas cūkas.
Savukārt no pārbaudītajām novietnēm biodrošības pasākumi tiek ievēroti 74%, bet 26% konstatētas neatbilstības.
Latgales un Vidzemes reģionos, kur lauku iedzīvotāji piedzīvoja rūgtu pieredzi ar ĀCM uzliesmojumiem, biodrošību ievēro 86% pārbaudītajās novietnēs, bet 14% ir konstatētas neatbilstības.
Savukārt Latvijas reģionā, kur šī slimība nav tikusi konstatēta - Zemgales un Kurzemes pusē, biodrošību ievēro tikai 22% no pārbaudīto novietņu skaita, bet 78% ir konstatētas neatbilstības. Biodrošības pasākumus šajā reģionā ir ieviesuši un ievēro visās lielākajās cūku novietnēs, bet ļoti vieglprātīgi ir tie, kuri cūkas audzē savam patēriņam un nelielās fermās.
Kā ziņots, mājas cūkām ĀCM pēdējo reizi konstatēts pērn 17. septembrī. Līdz tam tika atklātas inficētas 72 cūkas trīs novadu desmit saimniecībās, bet kopumā slimības dēļ nācās iznīcināt 564 mājas cūkas.
Jau vēstīts, ka no šā gada 1. janvāra vairs nav spēkā ārkārtas situācija, kas saistībā ar ĀCM uzliesmojumu 2014. gada jūlijā un septembrī tika noteikta vairāk nekā 40 Latvijas administratīvajās teritorijās. Tomēr mēra skartajās zonās līdz pat 2018.gada 31.decembrim saskaņā ar Eiropas Savienības lēmumu noteikti cūku un to produktu pārvietošanas ierobežojumi.
ĀCM Latvijā tika konstatēts 2014. gada 26. jūnijā trim mežacūkām dažus metrus no Baltkrievijas robežas. Tā ir ļoti bīstama saslimšana, jo novietnē, kurā slimība konstatēta, ir jānokauj viss ganāmpulks. Šī kaite Latvijas teritorijā iepriekš nekad nebija reģistrēta.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
