Latvijas būvkompānija "Latvijas tilti" pārmet Lietuvas uzņēmumiem konkurences ierobežošanu - kompānijas ieskatā kaimiņvalsts uzņēmumi, iespējams, slēguši konkurenci iegrožojošas vienošanās. "Latvijas tilti" vērsušies Konkurences padomē un cer uz atbalstu no ministrijām, kuru attieksme gan pagaidām ir piesardzīga, noskaidroja portāls "Delfi".
AS "Latvijas tilti" un UAB "Kauno keliai" Konkurences padomē vērsušies saistībā ar 90 miljonus eiro vērto Viļņas rietumu apvedceļa būvniecības darbu iepirkumu.
Konkurences padomei ir uzdots izmeklēt, vai seši uzņēmumi, kas atzīti par iepirkuma konkursa uzvarētājiem, nav noslēguši vienošanos, kas pārkāpj vienlīdzīgas konkurences prasības, savā starpā dalot apvedceļa būvdarbus, norāda uzņēmumā.
"Latvijas tilti" apņēmušies izmantot visus juridiskos resursus, lai tiesiskiem līdzekļiem panāktu "vienlīdzīguma un taisnīguma principu" Lietuvas iepirkumu konkursos ceļu un tiltu būvniecības jomā. "Mums ir pamats uzskatīt, ka Lietuvas būvniecības tirgus lielākie dalībnieki, negribot vai nespējot konkurēt atvērtajā tirgū ar kaimiņvalstu un Eiropas uzņēmumiem, cenšas pasargāt savas pozīcijas, ietekmējot iepirkumu konkursu dokumentācijas sagatavošanas procesu," skaidro kompānijā.
Pēc uzņēmuma teiktā, situācijas risināšanā iesaistījušās arī ministrijas. To teiktais portālam "Delfi" gan liecina, ka pagaidām ministrijas ir visai piesardzīgas.
Ārlietu ministrijas preses sekretārs Ivars Lasis apstiprināja, ka "Latvijas tilti" ir vērsušies ministrijā un šī problēma ir zināma. Pašlaik ministrija izvērtē situāciju un iespējamās atbalsta iespējas.
Pēc Laša teiktā, šādiem gadījumiem ir noteikta procedūra, kurā iesaistās Ekonomikas ministrija (EM)
"Eiropas Savienības vienotā tirgus pārkāpumi un protekcionisms noteikti nebūtu labs signāls divpusējai Latvijas - Lietuvas ekonomiskajai sadarbībai. Šis jautājums būs Latvijas - Lietuvas attiecību dienaskārtībā," sacīja Lasis.
Arī EM ir informēta par izveidojušos situāciju un saņēmusi "Latvijas tiltu" aicinājumu tikties, lai pārrunātu jautājumus, kas skar Latvijas uzņēmēju konkurences aspektus Lietuvas ceļu un tiltu būvniecības jomā. Tikšanās ar "Latvijas tiltiem", lai konsultētu kompāniju, plānota tuvākajā laikā.
"Situācijās, kad komersantam ir bažas par konkurences tiesību pārkāpumiem citā dalībvalstī, ministrija un Konkurences padome var atbalstīt Latvijas komersantus, sniedzot tiem konsultācijas iespējamā konkurences pārkāpuma noteikšanā un iesnieguma sagatavošanā sūdzības iesniegšanai citas valsts konkurences uzraudzības iestādē. Taču tiešā veidā mēs nevaram iejaukties citas valsts konkurences uzraudzības iestādes darbībā un ietekmēt konkrētās lietas izskatīšanas gaitu un lēmuma pieņemšanas procesu," uzsver EM.
Tāpat ministrija vērš uzmanību uz citu aspektu - ja citas Eiropas Savienības dalībvalsts iestāde savā darbībā neievēro tiesības, ko uzņēmumam garantē Eiropas Savienība, un jautājums vēl netiek risināts tiesā, komersants var iesniegt sūdzību SOLVIT centrā, kas centīsies palīdzēt rast risinājumu. "Ja jautājums netiek atrisināts ar SOLVIT centra palīdzību, tad Eiropas Komisijai, kas uzrauga SOLVIT centra darbību, ir pamats uzsākt pārkāpuma procedūru pret konkrēto dalībvalsti," min EM.
Vienlaikus ministrija apliecina, ka EM un Konkurences padomes rīcībā nav informācija par būtiskiem līdzšinējiem konkurences tiesību pārkāpumiem no Lietuvas puses pret Latvijas uzņēmumiem.
Savukārt Satiksmes ministrijā sacīja, ka tā nav iesaistīta "Latvijas tiltu" situācijas skaidrošanā.
"Latvijas tilti" norāda, ka uzņēmumam nozīmīgs ir jebkurš projekts, kas ļauj attīstīties Lietuvas tirgū, taču pašlaik, ņemot vērā projekta apjomu, kompānija ir pakļauta spiedienam gan no konkurentu, gan konkursa administrācijas un Viļņas pašvaldības puses.
"Mūsu galvenais mērķis ir panākt vienlīdzīgumu un taisnīgumu iepirkumu konkursu organizēšanā Lietuvā, konkursu noteikumu caurspīdīgumu. Šobrīd ne tikai mums, bet arī uzņēmumiem no citām ES dalībvalstīm pat nav iespējas tajos piedalīties," uzsver "Latvijas tiltu" valdes priekšsēdētājs Genadijs Kamkalovs.
Jāatgādina, ka Viļņas rietumu apvedceļa 3. kārta sastāv no 5,4 kilometrus gara ceļa no Viršulišķiem uz maģistrālo ceļu A2 Viļņa-Paņevēža (Ukmerges ielā) būvniecības.
Iepirkuma uzvarētājs rekonstruēs arī elektrolīnijas 19,64 kilometru garumā. Projektu plānots finansēt galvenokārt no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.
Martā konkursā uzvarēja konsorcijs "Kauno tiltai", kas apvieno Viļņā bāzēto ceļu un inženiertīklu būves kompāniju "Fegda", Francijas kapitāla ceļubūves kompāniju "Eurovia Lietuva", Somijas kapitāla uzņēmumu "Lemminkainen Lietuva" un koncerna "Icor" kontrolēto uzņēmumu "Axis Power".
"Latvijas tiltu" un "Kauno keliai" skatījumā aizdomas raisa tas, ka konkursa uzvarētājiem pievienojās "Axis Power", kas pirms tam apstrīdēja konkursu.
"Latvijas tilti" ir holdinga "LNK Group" uzņēmums, kas ietilpst celtniecības un ražošanas uzņēmumu grupā LNK Industries. Tas ir viens no lielākajiem būvniecības uzņēmumiem Latvijā, kas specializējas tiltu, ceļa pārvadu un tuneļu būvniecībā un rekonstrukcijā, kā arī jūras piestātņu un krasta stiprinājumu rekonstrukcijā un celtniecībā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
