Grieķijas krīzes tiešā ietekme uz Latviju ir maznozīmīga, vērtē eksperts

Viņš atzīmēja, ka Grieķijas parādu krīzes tālākajam risinājumam šobrīd ir daudz scenāriju. "Kreditori ir stingri norādījuši, ka bumba ir Grieķijas valdības pusē. Patlaban iezīmējas ļoti daudz situācijas attīstības scenāriju, kaut kopumā Grieķijas valdība pārliecinoši stūrē maksātnespējas virzienā," atzina Gašpuitis.

Viņš uzsvēra, ņemot vērā uzņemto kursu un, lai atrisinātu parādu problēmu, nepieciešams atdzīvināt ekonomiku. "To var panākt veicot reformas, saglabājot iespēju saņemt finansējumu.

"Otra iespēja ir parādu restrukturizācija, kas, nozīmētu to norakstīšanu. Taču šis scenārijs, formāli skatoties, nav saistāms ar iespēju saglabāt dalību eiro zonā. Jāņem vērā, ka daļēja parādu restrukturizācija jau ir veikta. Tādēļ iznākums izrietēs no politiskajām likmēm, kurām racionāls pamatojums var izpalikt. Tuvākais pagrieziena punkts varētu tikt zināms ceturtdien, kad notiks eiro zonas finanšu ministru tikšanās. Taču pie jebkura iznākuma, tai skaitā, ja tiks panākta vienošanās par aizdevuma daļas izmaksu, Grieķijas parādu krīze turpināsies," uzskata Gašpuitis.

Viņš norādīja, ka Grieķijas ietekmei uz mūsu reģionu, ir trīs virzieni. "Pirmais, ir savstarpējā tirdzniecība. Grieķijas tiešā tirdzniecība ar Austrumeiropas valstīm ir neliela. Vislielāko daļu – 3,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP) tā ir Bulgārijai, tomēr pārējām valstīm tā nepārsniedz 0,5%. Latvijai pērn savstarpējā tirdzniecība bija 26 miljonu eiro vērtībā jeb 0,1% no IKP," norādīja Gašpuitis.

Otrais faktors ir Grieķijas trieciens eiro zonas finanšu sistēmai, kā dēļ reģiona ekonomikas var saskarties ar kreditēšanas nosacījumu izmaiņām, līdzīgi kā tas vērojams 2011. un 2012. gadā. "Tas varētu raisīt izmaiņas iekšzemes patēriņā un kristies ekonomikas izaugsmes temps. Taču kopš pirmā "Grexit" [Grieķijas iespējamā izstāšanās no eiro zonas] uzplaiksnījuma, eiro zonas banku ekspozīcija ir krietni sarukusi, kas varētu nozīmēt arī krietni mazāku negatīvo ietekmi. No šī aspekta Baltijai, tai skaitā Latvijai riski ir minimāli. Aktuālāk tas skartu Horvātiju, Čehiju, Slovākiju un Bulgāriju," norādīja "SEB bankas" makroekonomikas eksperts.

Viņš atzīmēja, ka trešais faktors ir netverams, jo ir sarežģīti izvērtēt kā notikumi ietekmēs patērētāju un uzņēmēju noskaņojumu. "No vienas puses pret šo krīzi vairāku gadu garumā varētu būt izveidojusies rezistence. Tomēr ierobežota ietekme varētu būt, jo pamanāms, ka notikumi Grieķijā šūpo dažādus noskaņojuma indikatorus Vācijā. Tāpat notikumi Grieķijā atsaucas investoru uzvedībā, piemēram, attiecībā uz Spāniju. Tajā pašā laikā uz šo notikumu fona tiek vērtētas Kipras perspektīvas. Tas ir, Grieķijas maksātnespējas problēmas var sniegt tās tūrisma sektoram priekšrocības, kas var sarežģīt Kipras tūrisma un visas ekonomikas izaugsmes izredzes," norādīja Gašpuitis.

Viņš arī atzina, ka eiro vērtības krišanās uzlabo eiro zonas konkurētspēju, tomēr jūtama ietekme uz eksporta rādītājiem ir novērojama salīdzinoši nesen. "Vājāks eiro rada labākus nosacījumus arī mūsu eksportam. Grieķijas problēmas, labāki ASV ekonomikas rādītāji, kā arī dolāra likmes celšana šā gada rudenī norāda uz apstākļiem, kas var likt dolāram pret eiro nostiprināties," atzīmēja Gašpuitis.

"Izvērtējot nosacījumus, jāsecina, ka tiešā ietekme ir maznozīmīga. Ietekmes mērogu uz Latviju galvenokārt noteiks tas, kā Grieķijas parādu krīze atsauksies uz lielākajām eiro zonas ekonomikām. Ir veikti daudz pasākumu, kā dēļ potenciāli negatīvā ietekme kopš pirmā krīzes viļņa ir krietni mazinājusies," secināja "SEB bankas" makroekonomikas eksperts.

Grieķija mēnešiem ilgi turpina sarunas ar starptautiskajiem kreditoriem - Eiropas Savienību (ES), Eiropas Centrālo banku (ECB) un Starptautisko Valūtas fondu (SVF), cenšoties panākt, lai kreditori tai izmaksātu pēdējo starptautiskā aizdevuma daļu 7,2 miljardu eiro apmērā. Kreditori atsakās to darīt, kamēr Grieķija neapņemas veikt noteiktas ekonomikas reformas.