Pirmdien Briselē Grieķijas valdības prezentētais piedāvājums tautsaimniecības glābšanai ir pilnveidojams, taču tas dod cerību panākt vienošanos ar Eiropas Savienības (ES) institūcijām, sarunā teica Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis (V).
"Šis piedāvājums ir solis uz priekšu, salīdzinot ar iepriekšējo situāciju. Pirmo reizi sarunu laikā ir nopietns un pietiekami pilnīgs piedāvājums, par ko diskutēt," teica Dombrovskis. Viņš paskaidroja, ka vairāki priekšlikumi ir līdzīgi tiem, ko ES institūcijas bija sagatavojušas un prezentējušas jau pirms vairākām nedēļām. Piemēram, par primārā pārpalikuma mērķiem - šis piedāvājums pilnībā atbilstot institūciju piedāvājumam.
Tomēr vēl ir nepieciešams ieguldīt papildu darbu, lai pārliecinātos, vai Grieķijas valdības piedāvājumi ļauj sasniegt budžeta bilances mērķus, teica viceprezidents. Tas esot labs pamats sarunām un turpmākajās dienās ir gaidāmas ļoti intensīvas sarunas, lai varētu panākt vienošanos ar Grieķijas valdību.
Vienlaikus būs jālemj arī par aizdevuma programmas termiņa pagarināšanu, jo lēmums tika pieņemts februārī. Ņemot vērā, ka līdz vakardienai no Grieķijas nav bijis vērā ņemams piedāvājums un sarunas ir ievilkušās, būs jālemj par termiņa pagarināšanu, jo programmas termiņš beidzas jau 30.jūnijā.
Tāpat ir ļoti būtiski, kā rīkosies Grieķijas parlaments - vai tā vairākums atbalstīs vienošanos un pieņems attiecīgās izmaiņas likumos, uzsvēra Dombrovskis.
Jau ziņots, ka jaunajos priekšlikumos Grieķija piedāvājusi pakāpeniski palielināt pensionēšanās vecumu līdz 67 gadiem un ierobežot agro pensionēšanos. Priekšlikumos piedāvāts reformēt pievienotās vērtības nodokļa sistēmu un noteikt pamatlikmi 23% līmenī. Grieķija arī solījusi aplikt ar papildu nodokļiem uzņēmumus un turīgos, vēsta ziņu aģentūra "Reuters".
Eirozonas līderi, Briselē tiekoties ar Grieķijas premjerministru Aleksi Cipru, bija piesardzīgi optimistiski par Grieķijas jaunajiem reformu priekšlikumiem, kaut arī iepriekš finanšu ministru sanāksmē izrāvienu neizdevās panākt.
Grieķijas sarunas ar ES, Eiropas Centrālo banku (ECB) un Starptautisko Valūtas fondu (SVF) par pēdējo 7,2 miljardus eiro lielo maksājumu, kas varētu tikt piešķirts Atēnām starptautiskās finansiālās palīdzības ietvaros, strupceļā atrodas jau piecus mēnešus, pusēm nespējot vienoties par vairākiem jautājumiem.
Grieķijai 30.jūnijā jāatmaksā SVF 1,6 miljardi eiro, bet jūlijā un augustā vēl 6,7 miljardi ECB, un, nesaņemot pēdējo aizdevuma maksājumu, Atēnām draud reālas maksātnespējas briesmas, kas valsts palikšanu eirozonā padarīs par faktiski neiespējamu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
