Lauksaimniecības zemes īpašniekiem, kuri pēc 2014. gada 1. novembra nopirkuši zemi, bet trīs gadu laikā nebūs sākuši produkcijas ražošanu, varētu tikt piemērots sods no 180 līdz 1080 eiro atkarībā no tā, vai zeme pirms tās iegādes bija pieteikta vienotajam platības maksājumam un vai atbildīgais ir fiziska vai juridiska persona.
To paredz grozījumi likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", ko plānots skatīt 30. jūnija valdības sēdē.
Likumā norādīts, ka neapstrādātā lauksaimniecībā izmantojamā zeme ir tāda, kur vairāk nekā 30% no attiecīgās kadastra vienības līdz kārtējā gada 1. septembrim netiek izmantoti lauksaimniecības produktu ražošanai vai audzēšanai, dzīvnieku ganīšanai vai minētā zemes platība netiek uzturēta labā vides stāvoklī, proti, tajā vismaz vienu reizi nav veikta pļaušana, zāles novākšana vai sasmalcināšana un izkliedēšana.
Savukārt lauksaimnieciskā darbība likuma izpratnē nozīmē augkopības (arī koku stādu, sēņu, savvaļas ogu audzēšana), lopkopības (arī truškopība, putnkopība, biškopība un zvērkopība), zivju audzēšanas privātajās ūdenstilpēs un dārzkopības (arī puķkopība, siltumnīcu saimniecība) produkcijas ražošana, tajā skaitā šīs produkcijas apstrāde, ja tā veikta pašā saimniecībā, kā arī lauku tūrisma pakalpojumu sniegšana un zemes uzturēšana noganīšanai vai kultūraugu audzēšanai.
Kā norādīts Zemkopības ministrijas skaidrojumā, patlaban likumdošana paredz 1,5% nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmi neapstrādātai lauksaimniecībā izmantojamai zemei, taču likuma izpratnē tas nav sods.
Tikmēr Lauku atbalsta dienesta (LAD) aplēses liecina, ka pērn apstrādātā zeme bija 15,8% no apsekotajiem 2 298 796 hektāriem lauksaimniecībā izmantojamās zemes. Kā piemērs tiek minēts Mārupes novads, kurā pērn bija 135 nekoptas zemes vienības un par šo neapstrādāto zemi aprēķinātā nekustamā īpašuma nodokļa papildlikmes summa veido 14 944 eiro, kas ir mazs rādītājs, un tam nav sodoša funkcija salīdzinājumā ar Krimināllikumā noteikto mazāko naudas sodu, kas ir trīs Latvijā noteikto minimālo mēnešalgu apmērā - 1080 eiro.
Uzliktā administratīvā soda apmērs noteikts, ievērojot normatīvajos aktos noteikto minimālo mēneša darba algas apmēru valstī - 360 eiro. Savukārt attiecīgās administratīvo pārkāpumu lietas izskatīs pašvaldību administratīvās komisijas un iekasētie naudas sodi tiks ieskaitīti šo pašvaldību budžetos.
Tāpat ZM skaidrojumā norādīts, ka jaunais regulējums pozitīvi ietekmēs tautsaimniecību, jo veicinās patlaban novārtā atstātās zemes apsaimniekošanu. Savukārt pagaidām precīzi nevar aprēķināt ietekmi uz pašvaldību budžetu, jo nav precīzi paredzams administratīvo aktu skaits, bet tie varētu būt vismaz desmit sodu gadā.
Likumprojekts stājas spēkā 2015. gada 1. novembrī.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
