Kazahstānas rīcībā nav ziņu, ka Krievija apturētu Latvijas šprotu kravas uz Kazahstānu  (5)

Zivju pārstrādes uzņēmuma "Kolumbija Ltd" valdes priekšsēdētājs Igors Krupņiks vēlējās noskaidrot, vai Krievijas piemērotais aizliegums zivju konservu eksportam uz Krieviju attiecas arī uz citām EES valstīm.
"Krievija uz robežas aiztur un pagriež atpakaļ mūsu šprotu kravas, kuras tiek sūtītas uz Kazahstānu, Uzbekistānu, Kirgizstānu un citām Centrālāzijas valstīm," norādīja Krupņiks.

Muhamedžanovs sacīja, ka Kazahstānas valdības rīcībā nav šādas informācijas par šķēršļiem šprotu kravām. "Kazahstānā ir atļauts ievest Latvijas zivju konservus, mums nav nekādu pretenziju. Ja jums ir pretēja informācija, lūdzu, rakstiet, un risināsim šo jautājumu," sacīja Muhamedžanovs.

Eirāzijas Ekonomiskās komisijas galveno integrācijas jomu un makroekonomikas ministre Tatjana Volovaja skaidroja, ka katra no EES valstīm var vienpusēji piemērot kādus aizliegumus un Krievija to patlaban arī dara.

Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs norādīja, ka "Rosseļhoznadzor" piemērotais aizliegums zivju konservu importam ir saistīts ar atklātajiem sistemātiskajiem pārkāpumiem.

"Latvijas kontrolējošie dienesti strādā pie šīs problēmas, un, tiklīdz pārkāpumi tiks novērsti, šis aizliegums tiks atcelts," sacīja Vešņakovs.
Kā ziņots, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) 4.jūnijā saņēma "Roseļhoznadzor" oficiālu paziņojumu par to, ka ir spēkā aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju, jo iepriekš piecu klātienē pārbaudīto uzņēmumu konservos konstatēts paaugstināts benzopirēna līmenis. Latvijai dots laiks līdz 4.augustam, lai iesniegtu dokumentus par paveiktajiem uzlabojumiem zivju apstrādes procesā. Tad Krievija lems par aizlieguma atcelšanu un varētu sūtīt uz Latviju ekspertus, lai veiktu atkārtotas pārbaudes. PVD sola, ka Latvija apmēram līdz jūlija vidum iesniegs savu pozīciju Krievijai.

Saskaņā ar "Roseļhoznadzor" ziņojumu zivju produkcijas aizliegums attiecas uz visiem 39 Latvijas uzņēmumiem, kā arī četriem kuģiem, kuriem bija eksporta licence uz Krieviju.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem pagājušajā gadā Latvija eksportēja sagatavotu un konservētu zivju produkciju par kopumā 82,7 miljoniem eiro, kur lielākā eksporta partnere bija Krievija ar 32,1% no kopējā eksporta apjoma. Visvairāk tika eksportētas brētliņas un šprotes - par 46,6 miljoniem eiro, no tām uz Krieviju - 51,9%.

Savukārt šogad eksports uz Krieviju samazinājies līdz 18,6% no kopējā zivju produkcijas eksporta apjoma, brētliņas un šprotes eksportētas par astoņiem miljoniem eiro, no tām uz Krieviju - 37,2%.

Uz svaigajām, saldētajām un atdzesētajām zivīm no Latvijas jau tāpat attiecas importa aizliegums, ko Krievija pērn augustā noteica ES pārtikas precēm, reaģējot uz Rietumu sankcijām, kas tika vērstas pret Maskavu pēc iebrukuma Ukrainā.