EK plāno līdzfinansēt 'Rail Baltica II' pirmo kārtu vairāk nekā 80% apmērā; atbalsta apmēru esot pāragri vērtēt  (2)

Kopējā attiecināmās izmaksas pirmajai "Rail Baltica II" kārtai paredzētas 540,444 miljonu eiro apmērā, tādējādi maksimālais ES līdzfinansējums plānots 442,231 miljons eiro.

Vienlaikus EK plāno ar 85% līdzfinansējumu no attiecināmajām izmaksām, kas paredzētas 124,915 miljonu eiro apmērā, atbalstīt Lietuvas dzelzceļa pieteikto projektu ""Rail Baltica" ES platuma dzelzceļa infrastruktūras trūkstošo posmu savienošana līnijā Polijas un Lietuvas valsts robeža-Kauņa un gatavošanās ES platuma dzelzceļa līnijas Kauņa-Lietuvas un Latvijas valsts robeža attīstīšanai".

ES transporta komisāre Violeta Bulca pauda gandarījumu piedāvāt lielāko investīciju plānu transporta sektorā ES vēsturē. Projekti, kurus izvēlēts atbalstīt, kalpošot gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem, uzlabojot infrastruktūru un veicinot ilgtspējīgus un inovatīvus mobilitātes risinājumus. Paredzēts, ka, īstenojot EK plānu par Eiropas transporta koridoru attīstību, tiks izveidoti 10 miljoni jaunu darbuvietu, kā arī sasniegta 1,8% iekšzemes kopprodukta izaugsme līdz 2030. gadam.

Bulca "Rail Baltica II" nosauca par vienu no galvenajiem projektiem, kas izvēlēts atbalstam.

Pieteikums EK "Rail Baltica II" līdzfinansējumam tika iesniegts februāra beigās. Latvija, Lietuva un Igaunija ar kopuzņēmuma "RB Rail" starpniecību no komisijas Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta "Connecting Europe Facility" (CEF) projekta pirmā posma īstenošanai lūdz apmēram 620 miljonus eiro.

CEF komiteja 10. jūlijā balsos par projektiem, kuriem piešķirt ES finansējumu.

Satiksmes ministrs Anrijs Matīss aģentūrai BNS norādīja, ka pagaidām vēl ir pāragri vērtēt plānoto atbalsta apmēru "Rail Baltica II" pirmajai kārtai, jo jāiepazīstas ar oficiālajiem dokumentiem.

"10.jūlijā būs oficiālais lēmums, tad arī ķersimies klāt," teica Matīss.

"Rail Baltica II" projekta galvenais mērķis ir atjaunot Baltijas valstu tiešu saikni ar Eiropas dzelzceļu tīklu un veicināt reģionālo integrāciju, no Helsinkiem savienojot Tallinu, Rīgu, Kauņu, Varšavu un Berlīni un šo maršrutu potenciāli pagarinot līdz Venēcijai.

Atbilstoši Lielbritānijas konsultāciju kompānijas "Aecom" 2011. gadā veiktajiem aprēķiniem jaunā dzelzceļa līnija Latvija provizoriski izmaksās 1,27 miljardus eiro, bet visās trijās Baltijas valstīs - 3,68 miljardus eiro. Katras valsts ieguldījums ir atkarīgs no ES līdzfinansējuma lieluma - "Rail Baltica II" projekts var pretendēt uz līdz 85% ES līdzfinansējumu.

Baltijas valstu kopuzņēmums "RB Rail" izveidots pērn novembrī, un tā uzdevums ir "Rail Baltica" dzelzceļa projektēšana, būvniecība un mārketings.