Augstākās tiesas (AT) Civillietu tiesu palāta 30. jūnijā lietā pret Satiksmes ministriju (SM) par kompensācijas un procentu piedziņu par savulaik prasītājai lidostas "Rīga" vajadzībām atsavināto zemesgabalu par labu prasītājai kopumā piedzina 325 022 eiro.
Kā paskaidroja AT preses sekretāre Baiba Kataja, AT par labu prasītājai piedzina kompensāciju 158 268 eiro apmērā, likumiskos procentus par laiku no 1997.gada 1.marta līdz 2015. gada 1. jūnijam 158 268 eiro apmērā, tiesas izdevumus 3159 eiro apmērā, ar lietas vešanu saistītos izdevumus 5326 eiro apmērā, bet pavisam kopā - 325 022 eiro. Pārējā daļā prasība noraidīta.
Pilns apelācijas instances tiesas spriedums tiks sagatavots 14. jūlijā, un pēc pilna sprieduma sagatavošanas lietas dalībnieki to 30 dienu laikā varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā AT Civillietu departamentā.
Trešā persona šajā lietā bija lidosta "Rīga".
Izskatot lietu apelācijas kārtībā, divreiz tika apturēta tiesvedība. Vienreiz, lai vērstos ar pieteikumu Satversmes tiesā, un otrreiz, līdz spēkā stātos spriedums līdzīgā lietā par kompensācijas piedziņu, kurā kasācijas instances tiesa jau bija norādījusi, ka, izskatot lietu, tiesai jāņem vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) spriedumā lietā "Vistiņš un Perepjolkins pret Latviju" paustās atziņas par taisnīgas atlīdzības apmēra un samērīguma vērtēšanas kritērijiem, kādi piemērojami līdzīga rakstura strīdos. Minētajā ECT Lielās palātas spriedumā sniegts izvērsts vērtējums par īpašuma un zemes reformu Latvijā un atsevišķām personām atjaunotām īpašuma tiesībām uz konkrētu zemesgabalu.
Prasītāja prasību par kompensācijas un nokavējuma procentu piedziņu Rīgas apgabaltiesā iesniegusi 2007. gada februārī, pēc tam, kad 2001.gadā viņai apstiprinātas mantojuma tiesības uz konkrētu zemes gabalu Rīgas rajona Mārupes pagastā. Iepriekšējai zemes īpašniecei īpašuma tiesības uz minēto zemesgabalu nostiprinātas 1995.gada februārī.
1997. gada 5. februārī Saeima pieņēma likumu "Par zemes īpašumu atsavināšanu valsts vajadzībām VAS "Rīga" teritorijā", kas paredzēja atsavināt bijušo īpašnieku un to mantinieku zemes īpašumus 242,6467 hektāru platībā. Prasītājas nekustamais īpašums tika iekļauts atsavināmo zemju sarakstā un atlīdzība par atsavināmo zemi vienpusēji noteikta 622 latu apmērā. Nosakot šo atlīdzības apmēru, piemēroti 1996. gada 19. decembra grozījumi Augstākās padomes 1992. gada 15. septembra lēmumā "Par Latvijas Republikas likuma "Par nekustamā īpašuma piespiedu atsavināšanu valsts vai sabiedriskajām vajadzībām" spēkā stāšanās kārtību", kuru 2. punkta otrajā daļā noteikts, ka, atsavinot valsts vai sabiedrības vajadzībām nepieciešamo nekustamo īpašumu, uz kuru atjaunotas bijušā īpašnieka īpašuma tiesības, zemes reformas laikā, atlīdzības apmērs nosakāms naudā, bet ne lielāks kā nekustamā īpašuma novērtējums zemesgrāmatā vai kadastra dokumentos, kuri noformēti pirms 1940. gada 22. jūnija un kuros norādīta nekustamā īpašuma vērtība.
Prasītājas ieskatā ar 1996. gada 19. decembra likumu izdarītie grozījumi Augstākās padomes 1992. gada 15. septembra lēmumā, kas tika pieņemti mazāk nekā divus mēnešus pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas, liecina par valsts nolūku izvairīties no īpašuma patiesās vērtības tā atsavināšanas brīdī kompensēšanas. Prasītāja uzskata, ka valsts ir aizskārusi viņas mantiskās tiesības, nesamaksājot taisnīgu atlīdzību par atsavināto īpašumu, rīkojoties nekonsekventi un pārkāpjot tiesiskās paļāvības principu. Prasītāja lūdza tiesu piedzīt kompensāciju 326 200 latu (464 141 eiro) apmērā un nokavējuma procentus 195 720 latu (278 484 eiro) apmērā.
Izskatot lietu pirmajā instancē, Rīgas apgabaltiesa 2008. gada 29. oktobrī prasību noraidīja.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
