VVD skaidro, ka lēmums pieņemts, ņemot vērā uzņēmēja paziņojumus un rīcību, kas vērsta uz līguma saistību nepildīšanu. "Rūpīgi izvērtējot alternatīvas, šobrīd līguma izbeigšana VVD ieskatā ir vienīgais risinājums, lai pabeigtu piesārņotās vietas sanāciju un nezaudētu Eiropas Savienības (ES) finansējumu," skaidroja ŅIkitina.
"Garās un laikietilpīgās sarunās un sarakstēs ar "Skonto Būve" VVD guva pārliecību, ka uzņēmums nespēj un nevēlas pildīt līgumu, tostarp sanācijas darbus Ziemeļu dīķī. Tieši Ziemeļu dīķis ir galvenais pazemes ūdeņu piesārņojuma avots Inčukalnā. Neveicot vietas sanāciju, valsts riskē zaudēt arī Eiropas reģionālās attīstības fonda finansējumu," komentējot līguma izbeigšanas iemeslus, sacījusi dienesta ģenerāldirektore Inga Koļegova.
Koļegova uzsvērusi, ka līguma izbeigšana nenozīmē Inčukalna gudronu dīķu sanācijas projekta beigas. "Tieši pretēji - VVD turpinās darbu pie projekta īstenošanas līdz pilnīgai projekta mērķu sasniegšanai," norādījusi dienesta vadītāja.
VVD meklēs jaunu izpildītāju, kurš turpinās un pabeigs vietas attīrīšanu, tālāko dienesta darbību saistībā ar gudrona dīķa sanācijas projektu portālam "Delfi" ieskicēja Ņikitina. Savukārt vaicāta par samaksu būvuzņēmumam "Skonto Būve" par jau izdarīto darbu, Ņikitina paskaidroja, ka samaksa par „Skonto Būve” līdz šim padarīto darbu tiks veikta atbilstoši līgumā noteiktai kārtībai.
Kā portālam "Delfi" norādīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) preses pārstāve Kristīne Kļaveniece, VVD par pieņemto lēmumu pātraukt līgumu ar būvuzņēmumu informējis ministriju, skaidrojot, ka tas pieņemts, rūpīgi izvērtējot situāciju, iespējamos riskus un rīcības alternatīvas projekta īstenošanai.
Pirms lēmuma pieņemšanas dienests piesaistījis pieredzējušus juristus, kā arī iesaistījis atbildīgās institūcijas.
VARAM uzsver, ka patlaban būtiski turpināt īstenot sanācijas projektu un maksimāli izmantot projektam piešķirto ES fondu finansējumu. Atbildīgās institūcijas turpinās darbu pie Inčukalna sērskābā gudrona dīķu sanācijas, lai novērsu riskus gan iedzīvotāju veselībai, gan apkārtējai videi.
Pārtrauktā Sanācijas darbu līguma mērķis bijis novērst turpmāku piesārņojošo vielu, īpaši sērskābā gudrona atkritumvielu emisiju no abiem sērskābā gudrona dīķiem pazemes ūdeņos un turpmāku piesārņojuma izplatīšanos piegulošās teritorijas gruntsūdeņos, virszemes ūdeņos, kā arī gruntī un augsnē, atgādina nozares ministrija. Tāpat vienlaikus šiem darbiem projekta mērķis bija uzlabot gruntsūdens, virszemes ūdens, kā arī augsnes un grunts kvalitāti piegulošajā teritorijā.
Kā ziņots, "Skonto būves" vadītājs Guntis Rāvis 16.jūnijā paziņoja, ka VVD apzināti esot slēpis patieso gudrona apjomu ziemeļu dīķī, norādot 14 reizes mazāku piesārņojuma daudzumu nekā realitātē dīķī esošais.
Lai gan skandāls saistībā ar Inčukalna gudrona dīķi vēršas plašumā, "Skonto būve" nelauzīs līgumu un neizstāsies no projekta, vienlaikus pieprasot no valdības apmaksāt līdz šim ieguldītos uzņēmuma līdzekļus - sešus miljonus eiro, žurnālistus informēja Rāvis. "Mēs nevēlamies papildu finansējumu, gribam pabeigt līgumā paredzētos darbus un saņemt savu līdz šim ieguldīto naudu - sešus miljonus eiro. Patlaban šo projektu mēs finansējam no saviem līdzekļiem. Situācija kļūst traģikomiska, jo esam ķīlnieki - izstāties nevaram, naudu par darbiem nesaņemam," uzsvēra Rāvis.
Tai pat dienā VVD vadītāja Koļegova paziņoja, ka "Skonto būve" jau laicīgi zināja, ka piesārņotās grunts apjoms Inčukalna projekta ziemeļu dīķī ir 96 200 kubikmetru, līdz ar to neatbilst patiesībai uzņēmuma paziņojums par 14 reizes lielāku darbu apjomu. Ja uzņēmums nepildīs saistības, VVD apsvērs iespēju meklēt citu izpildītāju, viņa norādīja.
Līdz šim "Skonto būve" par padarīto darbu jau ir saņēmusi 25,173 miljonus eiro - samaksa par padarīto ir veikta, ieskaitot 2015.gada janvārī paveikto. Par februāri un turpmākajiem mēnešiem norēķini vēl nav veikti.
Sākotnējais līgums ar sanācijas darbu veicēju SIA "Skonto būve" tika noslēgts 2010.gada 24.septembrī, un tas paredzēja, ka projekta kopējās izmaksas būs 29 miljoni eiro. Savukārt pagājušā gada pavasarī, kad atklājās, ka gudrona fizikāli ķīmiskās īpašības neatbilst iepriekš paredzētajām, pēc darbu veicēja lūguma sākotnējā līguma summa tika palielināta par 16 miljoniem jeb par 50% un sasniedza 45 miljonus eiro.
Šā gada 6.maijā SIA "Skonto būve" ir vērsusies valdībā, informējot, ka bez papildu finansējuma ir apdraudēta projekta pabeigšana, jo līgumā paredzēts izsmelt 30 200 tonnas gudrona, taču dīķos ir izrādījies par 14 000 tonnu gudrona vairāk.
Arī "Skonto būves" apakšuzņēmēja - Vācijas firma "MUEG GmbH" - norādījusi, ka neatkarīgi no tā, kā atbildīgās personas lems par turpmākajiem pasākumiem attiecībā uz Inčukalna dienvidu gudrona dīķi, ir svarīgi, lai lēmumi, kas ievērojami ietekmēs Latvijas vidi un iedzīvotājus, tiktu pieņemti nekavējoties. Jebkura vilcināšanās rada papildu risku Latvijas videi un papildu izmaksas Latvijas valstij.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
