Draudi par tiesvedību 'Latvijas Gāzes' sadalīšanā ir biedēšana, uzskata eksperts  (2)

"Par 2017. gadu... Tas ir brīnišķīgs mīts, kuru sekmīgi ir radījusi LG. Es tiesvedībai iemeslus neredzu. Par ko varētu būt tiesvedība? Par to, ka tiek sadalīts uzņēmums? Taču viņus jau neviens nedzen ārā no tirgus. Jums ir licences! Strādājiet, draugi! (..) Direktīvā ir melns uz balta uzrakstīts, ka, atverot tirgu un veicot vertikāli integrētu uzņēmumu sadalīšanu, valstij ir jāievēro komersanta intereses un piespiedu atsavināšanas gadījumā jāizmaksā taisnīga kompensācija. Neviens nerunā par ekspropriāciju, kapitāla vai tirgus daļu atņemšanu. Runa ir tikai par tirgus cenu – tāpat kā būtu, ja uzņēmums pārdotu savas akcijas biržā vai izsolē. Direktīva skaidri pasaka – vienā gadījumā ir taisnīga kompensācija, otrā gadījumā, ja nodalīšana nav iespējama, ir iespējas saglabāt īpašumtiesību struktūru. Vienīgais nosacījums šim variantam – vairākums pārvades uzņēmumā nedrīkst piederēt piegādātājam. Tas ir pilnīgi loģiski, jo tad pastāv risks, ka piegādātājs diktēs savus nosacījumus," klāstīja Āboltiņš.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka pašreizējā situācijā nav salīdzināma ar tiesvedību, kurā 2000.gadu pirmajā pusē Latvija zaudēja uzņēmumam saistībā ar tarifiem."LG atsaucas uz to, ka bija jau viena tiesvedība un Latvijas valsts to zaudēja. Taču šī tiesvedība tika zaudēta godam, un jau no pirmās minūtes bija skaidrs, ka tā tas arī būs. Toreiz Latvijas valsts apsolīja LG konkrētu tarifu un pēc tam šo solījumu nepildīja un tarifu samazināja. Tas bija pilnīgi godīgi nopelnīts zaudējums. Savukārt šis gadījums ir pilnīgi citāds, un tur nav nekādas līdzības. Tā ir neinformētu cilvēku biedēšana. Tāpat kā ar cenām – "ja jūs atvērsiet tirgu, tad mēs par 30% pacelsim cenas". Un tādas lietas tiek stāstītas Saeimas tautsaimniecības komisijā," norādīja eksperts.

"Visa šī jezga patiesībā jau grozās nevis ap īpašuma tiesībām, pat ne ap tiesvedībām, bet ap Eiropas Savienības (ES) gāzes tirgus direktīvā paredzēto iespēju derogācijas (atkāpes) attiecināt uz gāzes tirgus atvēršanu. Pēc manām domām, Latvijai vispār nevajadzēja piemērot "jauna tirgus" statusu, jo LG te ir bijusi no sākta gala un iestāšanās ES jau neko nemainīja. Par kādu jaunu tirgu te vispār var runāt? Bet nu labi – pieklājības pēc šis statuss tika piešķirts. Savukārt par ko ir derogācijas stāsts? Tas ir par izolētu tirgu. Ko tas nozīmē? To, ka gāzi nevar saņemt ne no viena cita piegādātāja nekādā veidā. Gāzes tirgus atvēršanas derogācija automātiski nav spēkā, kad beidzas tirgus izolācija. Klaipēdas termināls manā skatījumā šo izolāciju izbeidz. Nav te vairs izolēta tirgus, jo cauruļvadi savieno Klaipēdas termināli ar patērētājiem Imantā, Bolderājā, Silamē un Narvā," sacīja Āboltiņš.

Ekonomikas ministrija sagatavojusi grozījumus Enerģētikas likumā, kas paredz gāzes tirgus liberalizācijas pēdējā posma norisi - LG sadalīšanu līdz 2017. gada 1. janvārim. Grozījumi izsludināti valsts sekretāru sanāksmē, tālāk tiek jāapstiprina valdībai un Saeimai.

LG amatpersonas iepriekš vairākkārt brīdinājušas, ka uzņēmuma akcionāri varētu vērsties tiesā pret Latviju, ja uzņēmumu sadalīts pirms privatizācijas līguma darbības beigām 2017. gada aprīlī.

Pašlaik Latvijas dabasgāzes tirgū darbojas viens uzņēmums - LG, kas nodrošina dabasgāzes iepirkšanu, uzglabāšanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību. LG lielākie īpašnieki ir Vācijas "E.ON Ruhrgas International", Krievijas "Gazprom" un "Itera Latvija".