Šogad pirmajā pusgadā Latvijā atklātas 450 viltotas naudas zīmes, tajā skaitā 316 banknotes un 134 monētas, informē Latvijas Bankas Kases un naudas apgrozības pārvaldes Naudas tehnoloģiju daļas vadītājs Andris Tauriņš.
Viņš norādīja, ka 2014. gadā kopumā Latvijā reģistrēja nedaudz vairāk nekā 1500 viltotu naudas zīmju, tostarp apmēram 1100 banknošu un 400 monētu, un tas ir būtiski mazāk nekā iepriekšējos gados, kad Latvijā bija lati, proti, kopš 2010. gada ik gadu Latvijā tika atklāti 15-40 tūkstoši viltotu lata naudas zīmju. "Šā gada pirmajā pusgadā situācija nav pasliktinājusies, tieši pretēji, viltojumu skaits ir samazinājies vēl vairāk," sacīja Tauriņš, informējot, ka 2015. gada pirmajā pusgadā līdz šim reģistrēti 450 viltotu naudas zīmju, tostarp 316 banknotes un 134 monētas, taču šis skaitlis var nebūtiski koriģēties, noslēdzoties ekspertīzēm par iepriekš iesniegtām aizdomīgām naudas zīmēm.
"Jau tradicionāli vairāk vilto eiro banknotes - Latvijā līdz šim atklāto viltojumu proporcijā apmēram 70% ir banknošu viltojumi. Ar latu situācija bija pilnīgi pretēja - vairāk atklāja viltotas monētas, bet banknošu proporcija skaita ziņā bija ap 3%. Viltojumu kvalitāte (it īpaši monētām) pārsvarā ir zema, un pietiek cilvēkam aptaustīt, apskatīt un pagrozīt banknoti vai aplūkot rūpīgāk monētu, lai atpazītu viltotu naudas zīmi," klāstīja Tauriņš.
Tāpat viņš norādīja, ka Latvija kopā ar Igauniju un Somiju jau tradicionāli ir starp valstīm, kur situācija naudas drošībā ir vislabākā. "Baltijas reģions ir viens no drošākajiem pasaulē šajā jomā, un iedzīvotāji ir starp nācijām, kas vislabāk pārzina eiro drošības pazīmes un arī visvairāk uzticas eiro drošībai," piebilda Tauriņš.
Atbilstoši jaunākajam Eiropas Centrālās bankas (ECB) pārskatam eiro zonā kopumā viltojumu skaits salīdzinājumā ar banknošu daudzumu apgrozībā ir neliels - 2015. gada pirmajā pusgadā atklāti 454 tūkstoši viltojumu kamēr apgrozībā ir 17 miljardi īstu banknošu. Atklāto viltoto banknošu skaits eiro zonā 2015. gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2014. gada otro pusgadu ir samazinājis par 10,5%, bet salīdzinājumā ar 2014. gada pirmo pusgadu pieaudzis par 37%. Eiro zonā visbiežāk atklātas viltotas 20 eiro un 50 eiro nomināla naudas zīmes - attiecīgi 54,7% un 31,3% no kopējā viltojumu apmēra.
Pēc ECB datiem, vairākums (97,9%) viltojumu atklāts eiro zonas valstīs. Vienlaikus apmēram 1,6% viltojumu atklāti ārpus eiro zonas esošajās Eiropas Savienības dalībvalstīs un mazāk nekā 0,5% – citos pasaules reģionos.
Jau vēstīts, ka Latvija 2014. gada 1. janvārī iestājās eiro zonā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
