Viens no Latvijas zemniekiem piederošās Jelgavas piena pārstrādes rūpnīcas "Latvijas piens" lielākajiem īpašniekiem, kooperatīvs "Trikāta KS", gatavojas pārdot savas kapitāldaļas uzņēmumā, vēsta aģentūra LETA, atsaucoties uz savā rīcībā esošu neoficiālu informāciju.
Tāpat neoficiāli zināms, ka potenciālie pircēji varētu būt no Igaunijas, Lietuvas vai Ukrainas. Vienlaikus informācijas avots norāda, ka pircēju sarakstā varētu būt arī viens no lielākajiem lauksaimniecības biznesa īpašniekiem Latvijā.
Plānots, ka pirmdien notiks "Trikāta KS" valdes sēde, kurā lems par lietu tālāko virzību un situāciju kooperatīvā. Kā ziņots, "Trikāta KS" 20. maijā Valmieras rajona tiesā iesniedza pieteikumu par tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) ierosināšanu, savukārt tiesa noteica termiņu līdz otrdienai, 21. jūlijam tiesiskās aizsardzības pasākumu plāna izstrādāšanai un saskaņošanai ar kreditoriem.
Savukārt vēl pirms tam, 14. maijā, "Trikāta KS" maksātnespēju tiesai prasīja pasludināt Vipulkas pagasta zemnieku saimniecība "Kalnbrindas", par pamatojumu minot nenokārtotās parādsaistības 10 000 eiro apmērā, kā arī akcentējot, ka kooperatīvs parādā arī citiem zemniekiem. Lieta tika skatīta noteiktajā kārtībā, neraugoties uz to, ka 22. maijā kooperatīvs visu parādu pret saimniecību tomēr nomaksāja.
Iepriekš kooperatīva vadītājs Uldis Krievārs apgalvoja, ka problēmas ar maksājumiem skaidrojamas ar "Latvijas piens" laicīgi nenokārtotajām saistībām pret kooperatīvu. Tikmēr "Latvijas piena" valdes priekšsēdētāja Anita Skudra atzina, ka pērn uzņēmums strādājis ar zaudējumiem un ir uzkrāts parāds par 2014. gadā piegādāto pienu. "Tomēr, kopš uzņēmums gada nogalē stabilizēja savu darbību, norēķini par piegādāto pienu veikti regulāri, tāpēc ir nekorekti norēķinu problēmu pilnā mērā uzvelt "Latvijas pienam"," sacīja Skudra.
Saskaņā ar "Firmas.lv" informāciju "Trikātas KS" apgrozījums 2013. gadā bija 25,90 miljoni eiro salīdzinājumā ar 25,50 miljoniem iepriekšējā gadā, savukārt zaudējumi - 15 227 eiro salīdzinājumā ar 688 063 eiro zaudējumiem 2012. gadā. Pagājušā gada finanšu datus uzņēmums vēl nav publiskojis.
Kā ziņots, 14,79 miljonus eiro vērtās "Latvijas piens" rūpnīcas pamatakmens tika likts 2011. gada 28. septembrī. Kooperatīva biedru līdzfinansējums ir 1,42 miljoni eiro, kredīts bankās - aptuveni 9,24 miljoni eiro, bet Eiropas Savienības fondu finansējums - aptuveni 4,26 miljoni eiro. Tāpat "Latvijas piens" ir saņēmis valsts garantēto atbalstu - 7,11 miljonus eiro.
"Latvijas piena" dibinātāji 2010.gadā bija kooperatīvi "Trikāta KS", "Dzēse", kā arī "Piena partneri KS", apvienojot gandrīz 600 saimniecības visā Latvijā. Tomēr 2014. gada 14. augustā "Piena partneri KS" izstājās no akcionāru saraksta, pamatojot lēmumu ar domstarpībām par attīstības stratēģiju un nododot savus 25% kapitāldaļu pārējiem rūpnīcas īpašniekiem, tostarp arī "Latrapam", kurš rūpnīcai pievienojās 2014. gada jūlijā ar viena miljona eiro investīcijām. Savukārt pērn decembrī akcionāriem pievienojās arī Vidzemes agroekonomiskā kooperatīvā sabiedrība VAKS, investējot uzņēmumā 300 000 eiro.
Saskaņā ar "Firmas.lv" informāciju patlaban "Latvijas piena" īpašnieki ir kooperatīvi "Trikāta KS" ar 53,66% kapitāldaļu, "Dzēse" ar 20,94% kapitāldaļu, "Latraps" ar 19,62% kapitāldaļu, kā arī "VAKS" ar 5,87% kapitāldaļu.
"Latvijas piens" darbu sāka 2012. gada beigās un ražo sieru, vājpiena koncentrātu un krējumu. Eksports industriālo produktu jomā veido 98%, savukārt patēriņa produktu jomā - 17%. Produkti tiek eksportēti uz Lietuvu, Igauniju, Ukrainu, Vāciju, Slovākiju, Lielbritāniju, Izraēlu.
"Latvijas piena" provizoriskais apgrozījums pērn bijis 28,33 miljoni eiro. Savukārt 2013. gadā uzņēmuma apgrozījums bijis 37,21 miljons eiro salīdzinājumā ar 25,89 miljoniem iepriekšējā gadā. Uzņēmums 2013. gadā izkļuva no iepriekšējā gada 1,34 miljonu zaudējumiem un strādājis ar 823 804 eiro peļņu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
