Atliekot lēmumu par jauno kases aparātu ieviešanu, budžetam aizies garām nauda, uzskata Pētersone  (26)

Viņa sacīja, ka jaunās tehniskās prasības kases aparātiem ir izsludinātas un gaida Ministru kabineta komitejas sēdes lēmumu, jo likumprojekts vēl nav saskaņots. Tāpat saskaņots vēl nav termiņš, kurā prasības stāsies spēkā, un prasība, lai ieviešanu finansētu no valsts budžeta. Abi šie jautājumi vairs neesot saistīti ar VID kompetenci - tie ir politiski lēmumi, kuri ir jāpieņem valdībai.

"Ja runājam pēc būtības, tad mēs jau esam izdarījuši lielu izņēmumu. Mēs pie šī jautājuma sākām strādāt pirms trim gadiem, un gājis mums ir kā pa kalniem un lejām, jo ar tādu spiedienu un pretsparu es saskāros pirmo reizi savā garajā darba praksē VID. Mēs runājam par to, ka šīs izmaiņas skar pietiekami lielus uzņēmumus – tos, kuru gada struktūrvienības apgrozījums tieši mazumtirdzniecībā pārsniedz 200 tūkstošus eiro. Tāpat mēs nerunājam par to, ka būtu jāpērk jauni kases aparāti. Mēs runājam par esošo papildināšanu. Vienam tas būs dārgāk, otram lētāk, atkarībā no tā, kādi kases aparātu modeļi tiek izmantoti šodien. Tāpat, ja ir magnētiskā kontrollente, mēs atsakāmies no prasības par čeku rullīšu uzglabāšanas," sacīja Pētersone un piebilda, ka vairs nevajadzēs kārtot arī kases aparāta žurnālu.

Tāpat viņa atzina, ka ar kases aparātu sistēmām krāpjas arī lielie uzņēmumi, nevis tikai mazie tirgotāji. "Taču redzot to, cik lielai daļai uzņēmēju ir nekaunība nelikumīgi iejaukties kases sistēmās, vēl pārbīdīt ieviešanas termiņu? Mēs arī nevaram pateikt, ka lielajiem tirgotājiem nav pārkāpumu, ir tikai mazajiem. Katrā grupā mēs esam konstatējuši pārkāpumus. Turklāt zinot, ka nelegāla iejaukšanās kases sistēmās pašlaik maksā mazāk, varbūt pat nepareizs ir sākotnējais lēmums attiecināt šīs prasības tikai uz uzņēmumiem, kuru struktūrvienības apgrozījums no mazumtirdzniecības pārsniedz 200 tūkstošus eiro. Varbūt tas bija jāattiecina uz visiem. Taču šis likumprojekts ir saskaņots tāds, kāds tas ir, un visai tirdzniecības nozarei jau tā ir nākts pretī. Ja mēs runājam, vai šīs prasības var ieviest jau no 1.janvāra, tad tas ir atkarīgs, cik tirgū ir tādi spēlētāji, kas kases aparātus var pārprogrammēt un jaunās programmas instalēt," klāstīja VID ģenerāldirektore.

Viņa norādīja, ka no tirgotāju puses nav redzējusi nekādus aprēķinus, kādēļ jaunās prasības būtu jāievieš pakāpeniski. "Ir tikai emocijas – vienam vajag gadu, citam trīs gadus, vēl citam nu jau pat piecus gadus. Es jau no pagājušā gada aprīļa, kad sākās šīs skarbās diskusijas, esmu prasījusi - iedodiet aprēķinus, kādi termiņi ir reāli! Tas joprojām nav noticis. Tajā pašā laikā mēs esam runājuši ar IT [informācijas tehnoloģiju] uzņēmumu apvienojošo asociāciju, un viņi saka, ka uzņēmumu klāsts, kuri sniedz šāda veida pakalpojumus, ir pietiekami plašs. Turklāt nekur nav teikts, ka ir jāizmanto tikai Latvijas uzņēmumu pakalpojumi, – tos var piedāvāt arī citu valstu uzņēmumi," sacīja Pētersone.

Līdz ar to par ieviešanas termiņu būs politisks lēmums, taču, jo to ilgāk atliks, jo vairāk naudas aizies garām budžetam, piebilda VID ģenerāldirektore.

Valdība pērn 11.februārī atbalstīja Finanšu ministrijas izstrādātos grozījumus noteikumos par kases aparātu lietošanu, lai ieviestu stingrākas kases aparātu tehniskās prasības un mazinātu krāpšanos. Grozījumi tika apstiprināti, neskatoties uz vairāku asociāciju un tirgotāju iebildumiem. Tostarp VID tika pārmests, ka diskusijas ar uzņēmējus pārstāvošām organizācijām notika tikai Ministru kabineta noteikumu apstiprināšanas fāzē.

Tāpat ziņots, ka valdība sēdē šogad 26.maijā atbalstīja pašreizējām tehniskajām prasībām atbilstošo kases aparātu reģistrēšanas termiņa pagarināšanu no šā gada 30.jūnija līdz gada beigām. Valdībai vēl jālemj par jauno prasību stāšanos spēkā no nākamā gada 1.janvāra.